Alojas novada priekšsēdētāja: Savākt vairāk par 20 bērniem vidusskolas klasē šobrīd ir nereāli
"Ja mums ir jādabū 20 skolēni klasē un citādi klasi nevar atvērt, mums tas ir traģiski," teica Vilne.
Pēdējie Vilnes rīcībā esošie dati vēstīja, ka uz šo gadu Alojas Ausekļa vidusskolas 10.klasē pieteikušies 11 skolēni. Otra novada vidusskola Staicelē jau ir reorganizēta – šobrīd tur mācības beigs pēdējā 12.klase un jauni skolēni vidusskolas posmā netiek uzņemti.
Vilne apliecināja, ka novads būtu gatavs cīnīties par vienīgās vidusskolas saglabāšanu, ņemot vērā, ka novadam tas ir svarīgi un pašvaldība nolēmusi veikt plašu vidusskolas ēkas pārbūvi. Tuvākā vidusskolas ir Limbažos, Valmierā un Salacgrīvā.
Jau vēstīts, ka IZM savā pētījumā sadalījusi Latvijas skolas trīs kategorijās, kas attiecīgi nosaka vidusskolēnu skaitu skolā.
Pirmajā kategorijā iekļautas četras lielākās Latvijas pilsētas ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotājiem – Rīga, Daugavpils, Liepāja un Jelgava.
Otrajā kategorijā iekļauti pārējie reģionālie attīstības centri, trešajā – pārējā Latvijas teritorija, izņemot attālās vietas reti apdzīvotās teritorijās. Ceturtā kategorija domāta kā izņēmums reti apdzīvotām teritorijām, to attiecinot uz mazpilsētām un ciemiem, kur 25 un vairāk kilometru attālumā nav citas vietas, kur iespējams iegūt vidēju vai pamatskolas izglītību. Šādi attālumi noteikti, lai ceļā uz skolu pavadītais laiks, izmantojot sabiedrisko transportu, nepārsniegtu stundu.
Pētījumā rekomendēts noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolām (10.-12.klase), to darot divos posmos ar kopējo ilgumu seši gadi.
Līdz 2020.gada 1.septembrim visā Latvijas teritorijā tie būtu 150 skolēni vidusskolā, izņemot vietas, kur 25 kilometru rādiusā nav citas vidusskolas - šajā gadījumā tie būtu 60 skolēni. Savukārt pēc šī perioda, līdz 2023.gada 1.septembrim, rekomendējamais minimālais skolēnu skaits lielpilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju būtu 225. Pārējā Latvijas teritorijā - 150, savukārt vietās, kur 25 kilometru rādiusā nav citu vidusskolu, - 75 skolēni.
Šie kritēriji netiktu attiecināti uz valsts ģimnāzijām.
Papildu šiem kvantitatīvajiem kritērijiem, IZM rekomendē noteikt arī kvalitatīvos kritērijus. Ar šiem kritērijiem tiktu mērīta vidusskolas posma izglītības pievienotā vērtība, salīdzinot vidusskolas absolventu obligāto centralizēto eksāmenu rezultātus ar šo pašu izglītojamo centralizēto eksāmenu rezultātiem, beidzot pamatskolu.
Skaidrots, ka, pašvaldībām izvērtējot katras konkrētās vidusskolas turpmāko attīstību, tiks skatīts uz visiem kritērijiem. Tas nozīmē, ka arī maza skola, kas neizpilda kvantitatīvos kritērijus, varētu tikt saglabāta esošajā veidolā pie noteikuma, ja tā uzrāda augstus kvalitatīvos rādītājus.
Uz sarakstu
