Banner 980x90

Ārvalstu investors: nerekomendēju ieguldīt uzņēmējdarbībā Latvijā

Foto: Evija Trifanova/ LETA
Foto: Evija Trifanova/ LETA
Vairāk nekā 300 miljonus eiro lielas investīcijas – tāds ir ieguldījumu apjoms, ko divdesmit gadu laikā Latvijā palīdzējis piesaistīt britu uzņēmējs Nīls Dženingss (Neil Jennings), ierindojoties starp lielākajiem britu investoriem Latvijā, pilsētas informācijas portālu tīklu Pilseta24.lv informē investora pārstāvis Oskars Kupše.

Fiktīvi ierosināta maksātnespējas procesa ļaunprātīgas izmantošanas shēma, kuru īstenojis vietēji labi zināms maksātnespējas procesa administrators, investora ticību tiesiskumam Latvijā ir sagrāvusi. Tās rezultātā Nīls Dženingss un viņa piesaistītie sadarbības partneri zaudējuši vairākus desmitus miljonus eiro, liekot apņemties uzņēmējdarbībā šeit vairs ieguldījumus neveikt. Ar nožēlu viņš ir spiests par to brīdināt arī citus potenciālos ārvalstu investorus.

"Uz dzīvi Latvijā pārcēlos 1996.gadā un, ņemot vērā, ka man bija plaša pieredze banku sektorā, es ātri vien atskārtu, cik liels ir potenciāls ieguldījumiem Latvijā. Es ticēju Latvijas izaugsmes iespējām un nolēmu investēt nekustamajā īpašumā. Novērtējot ieguldījumu ilgtspēju, es izlēmu iegādāties apbūves gabalus. Tolaik man nebija daudz naudas, lai iegādātos dārgus apbūves gabalus elitārajos Rīgas rajonos, tādēļ es aizņēmos, piesaistīju sadarbības partnerus, ieguldīju savas ģimenes iekrājumus," stāsta Nīls Dženingss.

Pirms teju sešpadsmit gadiem veicot daudzu miljonu eiro vērtus ieguldījumus un iegādājoties trīs degradētus apbūves gabalus ar kopējo platību 43 hektāri padomju armijas bijušās militārās bāzes teritorijā, Ķīšezera krastā, Nīls Dženingss un viņa piesaistītie investori veica vienu no vērienīgākajiem pirkumiem Latvijā 2005. gadā. Iecerētā 120 miljonu vērtā projekta ietvaros bija paredzēts uzbūvēt tūkstoti dzīvokļu ar 100 tūkstošus kvadrātmetru lielu dzīvojamo platību, jahtu piestātni un bērnudārzu, radot 300 darbavietas, no kurām 40 būtu pastāvīgas. Infrastruktūras labiekārtošanai, padomju armijas radītā piesārņojuma novēršanai, notekūdeņu sistēmas izbūvei, kā arī ekosistēmas atveseļošanai vien tika reāli novirzītas investīcijas 4,5 miljonu eiro apjomā.

2009.gadā projekta vadību no Dženingsa pārņēma Šveices investoru pārstāvji, kuri attālināti pārvaldīja projektu. Ņemot vērā, ka apbūves gabali Ķīšezera krastā bija vērtīgs un iekārojams objekts, īstenojot rafinētu shēmu un izmantojot to, ka projekts tiek pārvaldīts no Šveices, šaurs interešu grupējums panāca maksātnespējas procesa ierosināšanu, kurā par administratoru kļuva Rīgā labi pazīstams šīs jomas darbonis. Beznaudas darījumos, neveicot izsoli un atrodoties virknē Maksātnespējas administrācijas konstatētu interešu konflikta situāciju, vērtīgie apbūves gabali nokļuva ar administratoru saistīta uzņēmuma rīcībā, kā rezultātā investori zaudēja vairākus desmitus miljonus eiro, par kuriem iegādāti šie īpašumi un kas ieguldīti to labiekārtošanā.

"Jau gadiem norisinās virkne tiesvedību, kurās shēmas īstenotāji regulāri iesniedz viltotus dokumentus, pieaicina uzpirktus lieciniekus, apstrīd apbūves gabalu vērtību, piemēram, pārnesot 2015. gada vērtējumu atpakaļejoši 2005. gadā un pieprasot samaksāt starpību. Tiesā esmu bijis 19 reizes, bet, ņemot vērā, ka visas pretenzijas esam atspēkojuši, shēmotāji ir ķērušies pie personīgas izrēķināšanās – pret mani, manu ģimeni, iepriekšējo zemes īpašnieku un pat manu advokātu, izvēršot labi apmaksātu nomelnošanas kampaņu," pieredzētajā dalās Nīls Dženingss. Investors pauž izbrīnu, ka par spīti tam, ka shēmās iesaistītas bieži vienas un tās pašas sabiedrībā bēdīgi slavenas personas, neviens nevēlas rīkoties, lai viņu darbības pārtrauktu, jo baidās no personīgas izrēķināšanās.

Nīls Dženingss uzsver, ka paša piedzīvotais uzskatāmi parāda, cik neaizsargāti Latvijā ir uzņēmēji un investori. "Dažāda veida shēmotāji un krāpnieki, protams, ir visur, taču Latvijā diemžēl nepastāv efektīva tiesību aizsardzības sistēma, kas spētu pasargāt pat no visai klajiem krāpšanas mēģinājumiem. Neefektīva ir gan maksātnespējas procesa uzraudzība un kontrole, gan visa sistēma kopumā. Neiedomājama ir situācija, kurā uzņēmuma vadītājam, kurš nes pilnu atbildību par uzņēmumā notiekošo, nav iespējams pierādīt savu nevainīgumu pat par desmit gadus veciem notikumiem, jo dokumenti nodoti administratoram, kas var pats izvēlēties, kurus no tiem nodot un kurus nenodot tiesai. Tāpat administrators var ne tikai melot par to, ka vienus vai otrus dokumentus nav saņēmis, bet pat brīvi safabricēt dokumentus, vienlaikus paliekot par šīm darbībām nesodīts. Šī nesodāmības gaisotne un valsts varas bezzobainība rada iespēju ļaunprātīgi izmantot maksātnespējas procesus. Nesaprotu, kā tas ir iespējams? Latvija taču ir Eiropas Savienības dalībvalsts! Kā, jūsuprāt, šī situācija palīdz piesaistīt ārvalstu investorus?" jautā investors.

Vērtējot nākotnes investīciju iespējas Latvijā, Nīls Dženingss, kaut vēlētos, lai būtu citādi, ir skeptisks: "Šo gadu laikā es esmu iemīlējis Latviju, tās dabu, cilvēkus un viņu ziemeļnieciski atturīgo mentalitāti. Arī Latvijas ekonomikai es esmu piesaistījis ietekmīgus ārvalstu investorus, pārliecinājis viņus ieguldīt Latvijā, radīt šeit darbavietas. Es viņus iepazīstināju ar Latviju, pārliecināju, ka šī ir valsts, kurai var ticēt. Labprāt to darītu arī turpmāk, taču nesakārtotās tiesiskās vides un maksātnespējas procesa ļaunprātīgas izmantošanas dēļ viņi zaudējuši vairākus desmitus miljonus eiro. Tas diemžēl neiedrošina investorus ieguldīt Latvijā." Investors ar nožēlu atzīst, ka pagaidām neredz nevienu pozitīvu iemeslu, kura dēļ būtu vērts ieguldīt uzņēmējdarbībā Latvijā, jo valsts sistēmas attīstība, viņaprāt, ir ievirzījusies tā, lai uzņēmējdarbību ar lielām investīcijām veikt šeit būtu ļoti riskanti un pat apgrūtinoši pretstatā, piemēram, Igaunijai.

 

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)