Beļaunieks: Šogad dome investīciju plānos ieguldīs apmēram trīs miljonus eiro
"Līdz augusta beigām pašvaldībai ir jāpabeidz izbūvēt tranzīta iela, investēts tiks arī peldbaseina projektā, kam budžetā atvēlēti 300 000 eiro, šo projektu realizēsim kopīgi ar pašvaldības kapitālsabiedrību. Pašvaldība ir plānojusi investēt pilsētas bibliotēkas remontdarbiem apmēram 300 000 eiro, kopējās projekta izmaksas ir aptuveni 700 000 eiro," informēja priekšsēdētājs.
Plānots ir ne tikai pabeigt tranzīta ielu, bet ieguldīt arī apmēram 300 000 eiro, lai rekonstruētu citas ielas un pagastu ceļus. Ir plānoti arī ne tik apjomīgi investīciju projekti, ar kuriem tiks uzlabotas pašvaldības iestādes.
"Plānojam tāpat kā pagājušajā gadā nedaudz vairāk kā miljonu eiro ieguldīt izglītības iestāžu renovācijā. Visur, kur ir iespējams, siltinām ēkas, lai, domājot par nākotni, plānotu līdzekļu ekonomiju."
Taču Beļaunieks atklāja: "Katrā gadījumā visas jomas, ko iepriekš uzskaitīju, prasa vēl daudz lielāku finansiālu ieguldījumu. Ja runājam, piemēram, par uzņēmējdarbību, uzņēmēji vismaz divos pagastos saskaras ar to, ka nav pietiekamas attīrīšanas staciju jaudas. Savukārt zivju pārstrādes uzņēmumiem, tā kā tie ir nedaudz specifiski, nepieciešamas speciālas attīrīšanas iekārtas."
Līdzekļu pietrūkst arī ielām un ceļiem. Vēl viena aktuāla lieta ir dzīvojamais fonds. Ja individuālās mājas tiek celtas, tad daudzdzīvokļu mājas - ļoti maz.
"Man nesen bija saruna ar jaunu ģimeni, kas cieta ugunsgrēkā. Viņi teica, ka bankā neviens kredītu nedod, jo viņiem nav tik lielu ienākumu, un viņi jautā, ko darīt? Šajā brīdī iestājas tāda bezizejas situācija - ģimene nevar dzīvot šeit, tāpēc izvēlas no Latvijas aizbraukt.
Domāju, ka dzīvojamā fonda problēma Limbažos ir pietiekami liela. Mums brīva dzīvojamā fonda nav. Ja attālākajos pagastos un apdzīvotās vietās ir brīvi dzīvokļi, tad pilsētā to reāli nav. Tiklīdz parādās iespēja, piemēram, no tiesu izpildītāju puses, mēs cenšamies iegūt dzīvokļus pašvaldības īpašumā, bet tas pēc būtības nerisina problēmu. Ja vienam cilvēkam dzīvokli atņem, bet citam iedod, no tā jauni dzīvokļi nerodas. Un, ja pavisam godīgi, vecais dzīvojamais fonds jau ir nolietojies, tas kļūst nepiemērots mūsdienu apstākļiem," uzskata priekšsēdētājs.
Tajā pašā laikā pašvaldībai šobrīd īsti pat nav iespējas aktīvi piedalīties šajā tirgū. It kā tiek runāts, ka pašvaldība ir atbildīga par uzņēmējdarbību, bet ir uzlikta virkne ierobežojumu, ko pašvaldība nevar darīt. Acīmredzot nekustamo īpašumu attīstītāji nesaredz tik lielas iespējas Limbažos darboties šajā lauciņā. Šķiet, ka pēdējā māja ar 10 vai 12 dzīvokļiem ir uzcelta 2008.gadā. Cilvēki tagad ir diezgan piesardzīgi kredītu ņemšanā - viņi saprot, ka tās ir saistības uz ilgu laiku.
"Es domāju, ka šajā jautājumā vajadzētu būt valsts politikai, kas kaut kādā veidā atbalsta, piemēram, runājot par jaunajām ģimenēm. Mēs taču gribam, lai tajās būtu bērni. Ģimene nav spējīga iegādāties dzīvokli, ja tas maksā 40 000 līdz 50 000 eiro. Būtu labi, ja sākotnēji, kamēr jaunās ģimenes finansiāli nostabilizējas, viņiem būtu vienistabas vai divistabu dzīvoklis ar īres tiesībām. Un pēc tam, ja cilvēks "izkrīt" no darba tirgus aprites, lai viņam šie izdevumi nebūtu milzīgi un viņam būtu, kur dzīvot. Es domāju, ka valsts ir pārāk uzticējusies brīvajam tirgum, ka tas visu sakārtos, bet tā diemžēl nenotiek. Vēl viens apstiprinājums tam, ko es saku, ir tas, kā privātais bizness raugās uz banku attīstību. Ja mēs redzam, ka Latvijā ir daudzas vietas, kur nav pat bankomātu, par banku filiāļu trūkumu Valkā un Krāslavā pat nerunājot, tad jāsaprot, ka brīvais tirgus neatrisinās visas problēmas. Brīvais tirgus labi darbojas tad, ja var labi nopelnīt," domā priekšsēdētājs.
Pašvaldībai būtu nepieciešams nodrošināt visās skolās mūsdienu prasībām atbilstošus mācību kabinetus, aprīkojumu, tajā pašā laikā, ja skatās, kāda ir demogrāfiskā situācija, būtu jārēķina, vai tas ir ekonomiski pamatoti. Deputāti ir ļoti smagas izvēles priekšā, jo izglītības pieejamība pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai arī ir jānodrošina.
"Šķiet, ka tikai vienā pagastā saglabājusies centralizētā siltumapgāde, kas ir viena no pašvaldības funkcijām. Šobrīd arvien aktuālāki kļūst ugunsdrošības jautājumi - ja kādreiz dzīvokļu apkuri risināja, kā katrs mācēja, bieži vien dūmus ievadot ventilācijas šahtās, tad tas kļūst bīstami. Pēc būtības būtu jārisina arī siltuma
Uz sarakstu
