Eiropas Latviešu apvienība Kučinska valdības pirmo gadu diasporas jautājumu risināšanā vērtē ar piesardzīgu optimismu

Foto: Zane Bitere/ LETA
Foto: Zane Bitere/ LETA

Māra Kučinska (ZZS) vadītās valdības pirmais darba gads diasporas jautājumu risināšanā ir vērtējams kā lēna iešūpošanās, tomēr kopumā jaušama izpratnes veidošanās attiecībā uz diasporas lomu Latvijā, un uzteicami ir atsevišķu ministru centieni, uzskata Eiropas Latviešu apvienības (ELA).

Kā aģentūru LETA informēja ELA, neskatoties uz optimismu, mērķtiecīgas un konsekventas stratēģijas trūkums valdībā kavē diasporas potenciāla apgūšanu pašas Latvijas izaugsmes labā. Apvienības ieskatā tradicionālā sadarbība izglītības un kultūras jomās rit labi, un vērā ņemami soļi diasporas iesaistīšanā sperti ārpolitikas jomā. Citi virzieni sadarbībai ar diasporu gan tiek slēgti, to plānu izstrāde kavējas vai diasporas specifika tajos netiek ņemta vērā. Turklāt valsts budžetā vairs nav ieplānots finansējums šīs sadarbības uzturēšanai, bažījas apvienībā.

Apvienības vērtējumā, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadībā sadarbībā ar diasporas jumta organizācijām aizsākts vērtīgs darbs pie diasporas izglītības koncepcijas, un latviešu valodas prasmju straujās izzušanas dēļ tā izglītības ministram Kārlim Šadurskim (V) būtu jāvirza par prioritāti un jāatbalsta ar resursiem.

ELA ieskatā, mērķtiecīgāk būtu jāatbalsta arī diasporas jaunatnes darbs. "Bērni un jaunieši - gan latviešu, gan nelatviešu izcelsmes - ir tā diasporas grupa, kas vistiešāk var veidot Latvijas nākotni, taču ir visvieglāk zaudējama, nepietiekami stiprinot viņu latviešu valodas prasmes, pilsoniskās piederības sajūtu un līdzdarbošanās motivāciju," norādīja apvienībā.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) sadarbību ar diasporu atzinis par vienu no piecām Latvijas ārpolitikas prioritātēm šim gadam, un saiknes uzturēšana ar diasporu kopš 2016.gada arī formāli ir visu Latvijas diplomātu ikdienas pienākums, papildus speciālo uzdevumu vēstnieka aktīvajam darbam.

Kā norādīja apvienībā, atbalsts ir izpaudies arī konkrētos darbos - sniedzot līdzfinansējumu daudzveidīgiem un diasporas organizāciju nostiprināšanai nozīmīgiem projektiem. Uzteicama esot ministra un ārlietu dienesta noteiktā iestāšanās par Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas piederīgo tiesību aizsardzību "Brexit" kontekstā.

Pagaidām gan iztrūkstot vienota pieeja dubultpilsoņu potenciālam un sadarbībai ar starptautiskajās organizācijās strādājošajiem latviešiem. ELA ieskatā, tas sekmētu Latvijas starptautisko interešu aizstāvību.

ELA vērtējumā, kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) esot bijusi šīs valdības izcilniece diasporas lietās. Tomēr uzlabojumi būtu vēlami mediju jomā, kur pastāvot vēl neizmantotas iespējas attiecībā uz diasporas mediju sadarbību ar Latvijas medijiem, uzskata apvienībā.

Apvienība veltījusi kritiku par ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) un finanšu ministres Dana Reiznieces-Ozolas (ZZS) "atturīgo iesaisti diasporas lietās". Diaspora ik gadu uz Latviju pārskaita līdz pat 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir tikpat, cik valdība tērē valsts aizsardzībai un veselības aprūpei kopā.

"Ir valstis, kas ar nodokļu vai finanšu instrumentiem veicina šo pārskaitījumu ieguldīšanu arī aktīvajā ekonomikā. Latvijā tikmēr nodokļu sistēma diasporas specifiku un remigrācijas virsuzdevumu nerespektē," paziņojusi ELA, kas gan uzteikusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), kas pēc diasporas ierosmes esot sākusi darbu pie plāna izstrādes diasporas iesaistei Latvijas tautsaimniecībā - eksporta un investīciju veicināšanā.

Apvienība uzskata, ka Kučinska valdībai un Latvijai kopumā ir nepieciešams skaidrs stratēģisks redzējums par diasporas nozīmi, iesaisti un komunikāciju. Valsts atbalsta finansējums diasporas politikas īstenošanai esot jāiekļauj valsts budžeta bāzes izdevumos tā vietā, lai ik pēc trīs gadiem par to cīnītos ar jauno politikas iniciatīvu starpniecību.

 

Viss par: Latvijas ziņas