Lādezeram tapusi sava attīstības stratēģija
Kā pilsētas informācijas portālu Limbazi24.lv informēja nodibinājuma "Limbažu fonds" projekta "Limbažu fonda darbības pilnveidošana" sabiedrisko attiecību speciāliste Līva Tauriņa, dokumentā, balstoties uz esošo situāciju, izvērtēts ciema attīstības potenciāls, kā arī noteikti lielākie izaicinājumi.
"No valsts vīriem izskanējis, ka Latvijā tikai pilsētām ir nākotne, bet šī stratēģija pierāda, ka attīstības iespējas ir arī tādos bijušajos kolhoza ciemos, kāds ir Lādezers," stratēģijas izstādes aktualitāti uzsver S.Lielmane. Dokumenta tapšanā tika iesaistīti vietējie iedzīvotāji – jaunieši, uzņēmēji, sabiedrisko organizāciju pārstāvji, pārvaldes un izglītības iestāžu darbinieki, kā arī citas sabiedrības grupas. Vietējo iedzīvotāju viedoklis tika noskaidrots ar aptaujas anketu starpniecību, tāpat notika darbs fokusgrupās.
Anketās un fokusgrupu diskusijās iegūto informāciju analizēja un ciema attīstības virzienus un iespējas apzināja Vidzemes augstskolas docente, Pārvaldības studiju virziena direktore Anna Broka, Pārvaldības un komunikācijas maģistrantūras programmas students Ralfs Piziks un Pārvaldības un Inovāciju bakalaura programmas studente Viktorija Hiršsone. Izstrādāto dokumentu augstskolas pārstāvji prezentēja "Limbažu fonda" dibinātājiem un citiem interesentiem.
Apkopojot vietējo iedzīvotāju viedokļus un darba grupās izskanējušo, izkristalizējās galvenie secinājumi par Lādezera attīstības potenciālu. To, ka Lādezerā iedzīvotāji jūtas piederīgi un kā mājās, apliecina fakts, ka lādezerieši neplāno mainīt dzīvesvietu. Taču viņi labprāt uzlabotu savus darba un dzīves apstākļus. Liela daļa ciema iedzīvotāju strādā Limbažos vai Rīgā, tāpēc, lai saglabātu Lādezeru kā viņu dzīvesvietu un vienlaikus veicinātu iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, būtu jāuzlabo transporta infrastruktūra – jāracionalizē sabiedriskā transporta kustība un jāveido veloceliņš līdz Limbažiem.
Dabas resursi, tai skaitā, ezers un ģeogrāfiskais novietojums, var palīdzēt attīstīties uzņēmējdarbībai, piemēram, tūrisma jomā. Tāpat uzņēmējdarbības attīstībai un jaunu uzņēmumu veidošanai vietējiem iedzīvotājiem nepieciešami kapacitātes celšanas kursi, ko varētu īstenot ar pašvaldības un nevalstisko organizāciju starpniecību. Lādezerieši norādījuši, ka vēlas vairāk brīvā laika aktivitātes, taču vienlaikus atzīst, ka ir kūtri sabiedrisko pasākumu apmeklētāji.
Risinājumus būtu sistemātiski organizēt dažādus sporta, kultūras un izklaides pasākumus, piesaistot ne vien pašvaldības iestāžu darbiniekus, bet vietējos aktīvistus, un maksimāli noslogojot pieejamo infrastruktūru – skolas zāli, sporta laukumus, centru "Paaudžu osta" un citas telpas un vietas. Arī jaunieši nav saliedēti un aktīvi, jo trūkst līderu viņu vidū, tāpēc iedzīvotāji norādījuši uz jauniešu domes vai līdzīgas organizācijas nepieciešamību, kas spētu jauniešus vienot un organizēt kopīgām aktivitātēm. Lādezerieši atzinuši, ka priecātos par tādiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, kā ģimenes ārsts, zobārsts, pirts un ēstuve.
Vietējie izteikuši neapmierinātību ar ciema daudzdzīvokļu māju stāvokli, tās nepieciešams renovēt, taču dažādu iemeslu dēļ tas līdz šim nav izdevies. Iedzīvotāji atzinuši, ka līdz viņiem nenonāk pašvaldības informācija, tāpēc ciemam būtu nepieciešama sava mājas lapa, kur varētu uzzināt visu jauno, kas svarīgs Lādezeram.
Stratēģijā katrā jomā ir izvirzīti mērķi un rīcības, kā šos mērķus īstenot, kā arī noteikti indikatori, kā novērtēt mērķa sasniegšanu. "Stratēģija pierāda, ka šāds ciema modelis ir dzīvotspējīgs un ar attīstības potenciālu, vien jāsāk soli pa solim īstenot iespējas, ko paši iedzīvotāji ir saskatījuši," prezentācijas noslēgumā norādīja R.Piziks.
Ar dokumentu iespējams iepazīties šeit.
Uz sarakstu
