Banner 980x90

Limbažnieku grāmatu lasīšanas prieks gadu gaitā nav mazinājies

Limbažnieku lasīt prieks gadu gaitā nav mazinājies, neraugoties uz to, ka bibliotēkā ienākušas jaunas tehnoloģijas un tiek piedāvāti arī citi pakalpojumi, pilsētas informācijas portālam Limbazi24.lv intervijā pastāstīja Limbažu Galvenās bibliotēkas direktore Dzintra Justa un Klientu apkalpošanas centra speciālisti.

"Jebkurā gadījumā bibliotēkas pakalpojumus cenšamies saistīt ar grāmatu – organizējam Jauno grāmatu dienas un lasītāju klubu, izstādes, tikšanās un apmācības", norāda Justa.

Kas ir aktīvākie grāmatu lasītāji?

 height=


Kā pēdējos gados ir mainījies pieprasījums pēc grāmatām? Kāda literatūra ir vispieprasītākā?

Pieprasījums pēc grāmatām pēdējo trīs gadu laikā ir pieaudzis – kopumā palielinājies izsniegto iespieddarbu skaits, savukārt tas samazinājies jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem. Tomēr jāatzīmē, ka tas attiecas uz Limbažu galvenās bibliotēkas rādītājiem, taču lielākā daļa bērnu un jauniešu apmeklē Limbažu Bērnu bibliotēku.

Analizējot bibliotēkas atteikumus, varam secināt, ka parasti jāatsaka studentiem, jo nav programmās ieteikto augstskolu specifisko izdevumu, kas ir atrodami tikai attiecīgās skolas bibliotēkas krājumos. Tad iespēju robežās piedāvājam Starpbibliotēku abonementa pakalpojumus.

Pieprasījums pēc daiļliteratūras grāmatām lielākoties tiek apmierināts. Tikai nereti ir tā - tikko grāmata ir izdota un reklamēta, otrā dienā lasītāji mums to jau pieprasa. Tomēr grāmatas ceļš bibliotēkā pie lasītāja ir nedaudz garāks.

Analizējot pagājušo gadu, jāatzīst, ka ir sarucis pieprasījums pēc nozaru literatūras, jo ir samazinājies arī neklātienē studējošo skaits. Agrāk ļoti daudz prasīja pedagoģijas, uzņēmējdarbības grāmatas. Nenoliedzami, tas ir saistīts ar ekonomisko situāciju valstī, joprojām jūtam ekonomiskās krīzes sekas. Redzam, ka gandrīz katru dienu nāk gados jauni cilvēki un izdrukā lidmašīnu biļetes, lai dotos darbā uz ārzemēm, samazinās skolnieku skaits. Arī Limbažu novadā ar katru gadu samazinās iedzīvotāju skaits.

No nozaru literatūras visvairāk pieprasītās ir grāmatas uzņēmējdarbībā, psiholoģijā, juridiskajās zinātnēs, pedagoģijā.

Vai, Jūsuprāt, internets un TV apdraud grāmatu un bibliotēku pastāvēšanu, jeb tas jau ir pārdzīvots posms?

Mūsuprāt, mēdiji (TV, prese, radio) neapdraud grāmatu un bibliotēku pastāvēšanu kopumā. Jautājums, cik cilvēks atlicina laiku katram šim informācijas kopumam un, cik pats gatavs strādāt ar šo informāciju? Savādāk ir ar internetu. Uzskatāmi redzams, ka skolēniem ir pietiekoši ar internetā iegūto informāciju, tāpēc mācību programmā apgūstamo bibliotēkā prasa daudz mazāk, nekā agrāk.

Tomēr bibliotēka ir dinamiska iestāde un nav sastingusi laikā, kad tās galvenā funkcija bija krājumu veidošana.

Vai, Jūsuprāt, bibliotēkas pēdējos gados nekļūst par kaut ko līdzīgu kultūras centriem, kur nodarboties ar daudz ko citu vēl bez lasīšanas?

Jā, jo bibliotēkas pēdējos gados pilda ļoti daudzas funkcijas – informē, izglīto, izklaidē, lielā mērā veic arī sabiedrisko darbību, māca jaunas iemaņas, arī vienkārši iedrošina, sniedz atbalstu. Cilvēki pie tā jau pieraduši un aizvien biežāk dažādās dzīves situācijās meklē palīdzību bibliotēkās.

Mēs kopš 2010.gada iedzīvotājiem piedāvājam dažādas apmācības datorzinībās, valodu apguvē, radošajās darbnīcās. 2012.gadā notika 476 nodarbības.

Domājam, ka bibliotēka pastāvēs arī nākotnē, gan kā izdoto grāmatu krātuve, gan kā kultūras centrs, tikšanās un socializēšanās vieta. Nākotnē mēs noteikti arvien vairāk izmantosim e-grāmatas, gan arī digitalizētos materiālus. Jaunatne mūsdienās vieglāk uztver digitālo informāciju. Publiskai bibliotēkai tas jāņem vērā un paralēli tradicionālajiem resursiem jāveido atbilstošs piedāvājums.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)