Limbažu novadā projektu realizācija neapstāsies arī šogad
Kāds Limbažu novadam bijis aizvadītais gads?
Smagi gadi bija 2009., 2010.gads, arī vēl 2011.gads, kad, kā zināms, bija krīze. Pašvaldības budžets bija ļoti mazs un bija jomas, kur nācās būtiski samazināt līdzekļus. Savukārt 2012.gadā jau varēja just, ka pašvaldība atsevišķas lietas var izdarīt ne tikai par Eiropas Savienības (ES), bet arī par saviem līdzekļiem. Pērnais gads viennozīmīgi bija labāks kā iepriekšējie.
Protams, līdz ideālam līmenim, kad mēs varētu atļauties izdarīt visu nepieciešamo, vēl neesam, taču situācija noteikti ir labāka.
Kādas ir novada galvenās prioritātes?
Viennozīmīgi tā ir izglītība. Tā ir joma, kurai līdzekļi tiek novirzīti visvairāk. Ievērojamus līdzekļus atvēlam arī pašvaldības mājokļu un teritoriju apsaimniekošanai, vispārējo valdības dienestu darbības nodrošināšanai un sociālajai aizsardzībai.
Runājot par sociālajiem pabalstiem gan jāatzīmē, ka tā ir runga ar diviem galiem. Ir cilvēki, kuri saņemot sociālos pabalstus, atradinās strādāt un rezultāts beigās ir tāds, kāds viņš ir. Protams, bezdarbs ir, un mēs saprotam, ka darba vietu nav tik daudz kā vajadzētu, bet ir arī otra puse - pat, ja tās darba vietas būs tik, cik vajag, piecu līdz sešu procentu apmērā bezdarbs nemainīsies, jo tā ir tā daļa, kas vairs negrib strādāt.
Vēl kāda lieta, ko sākām īstenot - no šī gada Limbažu novada 3. un 4.klašu skolēni, kā arī piecgadīgie un sešgadīgie saņem brīvpusdienas. Savukārt 1. un 2.klašu skolēniem bezmaksas pusdienas tiek finansētas no valsts līdzekļiem. Tāpat mums saglabājas arī iepriekš uzsāktā prakse labajiem skolēniem maksāt stipendijas 10, 15 vai 20 latu apmērā, un plānojam to saglabāt arī turpmāk. Limbažu novadā atjaunota arī senioru sveikšana.
Vai, Jūsuprāt, pēdējos gados limbažnieku dzīve ir kopumā kļuvusi labāka?
Grūti teikt, jo to nav tik viegli novērtēt.
Vienīgais pēc kā mēs varam aptuveni spriest, ir iedzīvotāju spēja veikt dažādus maksājumus. Ja vērtējam pēc tā, tad līmenis, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, ir ļoti līdzīgs, un būtiski uzlabojumi nav vērojami.
Kā ir ar bezdarba līmeni - tas samazinās?
Bezdarba līmenis arī ir tajās pašās robežās. Kaut kas minimāli krītas, taču būtiski nemainās. Nevarētu teikt, ka jūtami būtiski uzlabojumi.
Kā vērtējat uzņēmējdarbības attīstību novadā?
Mums Limbažos nav daudz lielu uzņēmumu, kuros strādā daudz darbinieku. Tādi ir tikai daži. Pie mums tā specifika ir tāda, ka ir daudz nelielu uzņēmumu. Nesen iepazinos arī ar pagājušā gada statistiku, Limbažos ir reģistrēti vairāk nekā 100 jauni uzņēmumi un likvidēti aptuveni 26. Šis rādītājs ir ļoti pozitīvs. Visticamāk, ka tie ir nelieli uzņēmumi, bet katrā gadījumā šāda tendence, manuprāt, nav slikta. Rīgas Plānošanas reģionā mēs esam viens no novadiem, kurā uz 1000 iedzīvotājiem ir visvairāk uzņēmumu.
Kuri, Jūsuprāt, ir nozīmīgākie pērn novadā īstenotie projekti?
Ja mēs runājam par projektiem, kas īstenoti ar ES atbalstu, tad, manuprāt, visnozīmīgākais bija projekts, ko realizējām Limbažu pilsētā. Tajā tika ietvertas vairākas aktivitātes, tostarp Limbažu kultūras nama renovācija, Limbažu Bērnu un jauniešu centra renovācija, pie abām ēkām veikti arī teritorijas sakopšanas darbi. Projekta ietvaros veikta Rīgas ielas posma rekonstrukcija un arī labiekārtots laukums pie novada administratīvās ēkas. Par pašvaldības līdzekļiem laukumā izvietota kamolveida strūklaka. Uzskatu, ka šis ir nozīmīgs projekts un arī pilsēta kļuvusi skaistāka.
Savukārt, runājot par novada pagastiem, jāatzīmē, ka Viļķenē tika sakārtota Briežu gatve un apgaismots gājēju celiņš uz skolu. Skultē realizēts līdzīgs projekts. Tur tika sakārtota Ambulances iela. Kamēr ritēja projektu konkurss, ielu gan pārdēvēja Edgara Liepiņa vārdā.
Tad var teikt, ka arī apkārtnē notiek dažādi darbi? Bieži novadiem pārmet, ka projektus realizē tikai pilsētā...
Runājot par šo lielo projektu, kas tika īstenots Limbažos, jāatzīmē, ka tur bija tāds nosacījums, ka to var īstenot tikai pilsētā. Kopumā mēs ļoti daudz projektus cenšamies realizēt tieši laukos, jo uzskatām novadu par vienu veselu. Nekādā gadījumā nedrīkstam aizmirst laukus.
Iepriekšminētie darbi paveikti ar ES atbalstu, taču pašvaldība daudz paveikusi arī izmantojot savus līdzekļus. Šeit noteikti jāpiemin jautājums par policijas darba un drošības sakārtošanu. Ilgus gadus tika runāts par to, ka vajag uzstādīt video novērošanas kameras. To mēs arī pagājušajā gadā izdarījām. Limbažos tās uzstādījām bīstamākajās vietās. Nevarētu teikt, ka tas ir galīgais rezultāts, taču katrā gadījumā iesākums ir labs - kameras darbojas un policisti to novērtē atzinīgi. Pirmkārt, šīs kameras dod iespēju operatīvi reaģēt, jo dežurante redz, ka kaut kas notiek. Pēc tam atkal, ja kaut kas ir noticis un tas nav piefiksēts konkrētajā brīdī, var paskatīties ierakstus. Katrā gadījumā ir tā, ka situācija uzlabojas un nav vairs dzirdami skaļi gadījumi.
Tāpat ar pašvaldības atbalstu arī tika veikti rekonstrukcijas darbi Teātra mājā, kā arī vēl daži citi darbi. Tātad, kā jau mēģināju pateikt sākumā - pērn kaut ko beidzot varējām atļauties paveikties arī paši, ne tikai izmantojot Eiropas naudu.
Kas svarīgs novadā veicams šogad?
Viens no šī gada mērķiem ir jautājums par Limbažu Galvenās bibliotēkas darbu jaunās telpās. Gribam to šogad izdarīt. Nav ko vilkt garumā.
Šogad sāksies arī tiešām ļoti vērienīgs projekts. Pilsētai kādreiz gāja cauri dzelzceļa slides un tagad jau daudzus gadus tur nekas nenotiek. Pagājušajā gadā Satiksmes ministrija izsludināja projektu konkursu tranzītielu attīstībai, un mēs arī tur pieteicāmies ar mērķi pabeigt apvedielu pilsētai, kas daļēji mums jau ir. Plānots, ka šie darbi šogad tiks uzsākti. Projektēšana ir noslēgusies un nākamais solis ir iepirkums.
Protams tā ir liela nauda. Kopējās izmaksas tur ir aptuveni trīs miljoni latu, bet jāsaprot arī tas, ka vairāk nekā divi miljoni ir Eiropas nauda. Piesaistīt divus miljonus pašvaldības ceļu infrastruktūras sakārtošanai, tā ir laba lieta. Ceram, ka varēsim sakārtot arī krustojumu pie veikala "Maxima", par ko mums bieži tiek pārmests.
Runājot par ceļiem.. Vienmēr aktuāla problēma ir bedrītes. Kāda Limbažos šajā pavasarī būs situācija?
Jā, bedrīšu problēma ir aktuāla. Līdzīgi, kā katru gadu - tās lāpīsim. Galvenais ir pēc iespējas ātrāk to paveikt, lai cilvēkiem nerastos neērtības. Ar izpilddirektoru esam pārrunājuši šo jautājumu un skaidrs ir viens, ka mums atvēlētais ceļu fonds ir ļoti, ļoti mazs. Praktiski pirms krīzes laikā šāds fonds bija pieejams tikai Limbažu pilsētai, bet tagad visam novadam kopumā.
Ja jautā par to - vai mēs atjaunosim kādu ceļa posmu, tad jāsaka, ka pašreiz budžetā tas nav iekļauts, taču skatīsimies kā beigsies ziema. Ja līdzekļi pietiks, tad tas ir viens variants. Vasarā ir vairāk vai mazāk zināms, cik nepieciešams greiderēšanas darbiem, taču ziema ir neprognozējama.
Kuri tad ir tie posmi, kur bedrīšu problēma ir īpaši aktuāla? Vai tie ir sen neremontēti posmi?
Jā. Ļoti sliktā stāvoklī ir Jaunā ielā, un, protams, arī vairākas mazās pilsētas ieliņas. Ļoti kritiska iela ir bijušās Lauktehnikas teritorijā, tur vairs praktiski nav asfalta. Šajā teritorijā atrodas vairāki uzņēmumi. Ja pietiktu līdzekļi, tad šī varētu būt primārā vieta, kuru būtu nepieciešams sakārtot.
Ja runājam par pārējām ielām, piemēram, Jauno ielu, tad tur būtu nepieciešami diezgan lieli līdzekļi. Vislabāk būtu, ja mēs varētu piesaistīt Eiropas līdzekļus. Pagaidām varam bedrītes salāpīt, bet, lai veiktu kārtīgu rekonstrukciju, būtu nepieciešami ES fondu līdzekļi.
Runājot tieši par ES fondiem ir tā, ka novadam ir savi plāni un prioritātes, kaut kādi projekti, ko mēs gribam īstenot. Tie ir sarindoti noteiktā secībā... Un patreiz ir tā, ka ir kaut kāds projekta uzsaukums, tad mēs skatāmies vai kāda no mūsu prioritātēm der zem šī projekta vai neder. Līdz ar to var gadīties, ka tā nav pirmā vai otrā mums nepieciešamā lieta, bet lieta, kurai mēs varam piesaistīt finansējumu.
Iedzīvotāji dažreiz ir neizpratnē - kādēļ Jūs esat izdarījuši to, bet neizdarīt vispirms svarīgākus darbus. Pašreiz skatāmies pēc iespējām, kur varam dabūt finansējumu, to arī darām. Izmantojam iespēju, jo palaist to garām būtu muļķīgi. Iespējams, pēc diviem gadiem, kad mums to vajadzēs, līdzekļus vairs piesaistīt nebūs iespējams. Tāda ir pašreizējā pieeja un tā nav īsti laba. Labāk būtu, ja uz novadu tiktu piešķirti konkrēti līdzekļi un mēs varētu izvērtēt, kas būtu darāms primāri. Ļoti laba pieeja bija projektam, par kura līdzekļiem mēs sakārtotām pilsētas centru.
Tad tā ir valstiska problēma?
Esam daudz par to diskutējuši. Ja nākošajā plānošanas periodā šī pieeja būs citādāka, tas būtu tikai apsveicami un mēs varētu izdarīt to, kas konkrētajā brīdī ir aktuālākais.
Uz sarakstu
