Banner 980x90

Naudas zīmes: kādēļ naudas piedrukāšana jeb devalvācija negarantē labklājības atgriešanos? (video)

Ik reizi laikos, kad kādai valstij vai pat visai pasaulei nākas kārtējo reizi saskarties ar ekonomikas lejupslīdi, izskan aicinājumi grūtības risināt, emitējot papildu naudas apjomu vai vienkārši devalvējot nacionālās valūtas vērtību. Taču pirmkārt, ne katrai valstij šādu risinājumu ir pa spēkam izturēt, bet otrkārt – ir daudz vēsturisku un mūsdienu piemēru, kad valūtas devalvācija rada vēl dziļāku kritumu krīzē.

Papildu valūtas piedrukāšana jeb nacionālās valūtas vērtības devalvācija pārsvarā gadījumu tikusi izmantota kā galējais līdzeklis, kad neviens cits risinājums valsts ekonomikas atlabšanai vairs nav iespējams. Tomēr būtiski saprast, ka lielās un spēcīgās ekonomikas, piemēram, ASV vai Lielbritānija, var ar salīdzinoši minimālu risku palielināt naudas apjomu vai devalvēt tās vērtību, kamēr mazās ekonomikas šāds solis var pilnībā sagraut. Tādēļ arī Latvijā, par spīti daudzo šādu "labvēļu" ieteikumiem, valdība nolēma īstenot izdevumu mazināšanas, nevis valūtas devalvācijas ceļu.

"Vienīgā valsts, kas var tā īsti atļauties šo te naudas drukāšanas jeb kvantitatīvo atvieglojuma politiku, tā ir ASV, jo ASV dolārs ir globālo rezervju valūta, tas nozīmē, ka vienkārši liela daļa pasaules centrālo banku, piemēram, tur savas rezerves šajā valūtā, tas nozīmē, ka ASV valdības parādzīmēm jau automātiski ir nodrošināts diezgan liels pieprasījums visā pasaulē tikai šā iemesla dēļ," skaidro Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds.

"Fiksēta devalvācija ir tikai Lielbritānijā 1992 gadā - 16%, pie Lielbritānijas centrālās bankas iespējām. Visas pārējās devalvācijas iet nekontrolējami. Taizeme, Meksika, tā pati Zviedrija, nu Zviedrijā tā uz robežas - aizgāja 25-30%, kurus nometa lejā, kad viņi bija tajā pašā situācijā, kur mēs. Tad, lūk, - nekontrolējama lieta - mums nav tādu resursu, ka mēs varētu pateikt - nu mēs tagad nodevalvēsim vienus 15% un tur viņi smuki arī paliks. Nepaliks viss! Ar visām no tā izejošām sekām," brīdina, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis.

Mehāniska naudas daudzuma palielināšana ekonomikā nekādā veidā neatrisina ekonomikas problēmas ne visas tautsaimniecības līmenī, ne arī katras atsevišķās ģimenes budžetā. Tādēļ lielākā daļa valstu finanšu problēmu risinājumu cenšas rast līdzīgi kā Latvija – samazinot izdevumus un mazinot budžeta deficītu. Protams, arī tā ir sava veida – kā to definē ekonomisti – iekšējā devalvācija, kad mazinās iedzīvotāju pirktspēja dēļ samazinātiem ienākumiem – un tomēr šis ceļš, ko īsteno arī Latvija – rada daudz lielāku pārliecību pārvarēt ekonomikas grūtības un nevajadzīgus finansiālus satricinājumus, izvairoties no milzīgas inflācijas un arī valūtas vērtības samazināšanās jeb vienkārši sakot devalvācijas, kas bēdīgākajā situācijā beigu beigās var radīt gan uzņēmēju, gan visas valsts bankrotu. 


Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)