Politologs: "Vienotība" nav novērtējusi vēlētāju mērenību

Foto: Edijs Pālens
Foto: Edijs Pālens

Radikālie aicinājumi pašvaldību vēlēšanās joprojām nav pieprasīti nedz latviešu, nedz krievvalodīgo elektorātā, aģentūrai LETA sacīja politologs Juris Rozenvalds.

Eksperts arī pauda viedokli, ka vēlētāji ir daudz mērenāki nekā politiķi un uz tā šajās pašvaldību vēlēšanās iekrita arī "Vienotība". Rozenvalda vērtējumā, šīs partijas rezultāts pašvaldību vēlēšanās ir "diezgan bēdīgs", tāpēc "Vienotības" politiķi ir nopietnu risinājumu priekšā. Jautājums ir par to, vai viņi būs spējīgi izvirzīt stratēģiskus mērķus, nevis, piemēram, kā pašvaldību vēlēšanās Rīgā "ekspluatēt vecus kareivjus", piedāvājot vēlētājiem "Dombrovska komandu", norādīja eksperts.

Savukārt "Saskaņas centrs" (SC), piemēram, Jelgavā un Daugavpilī saraksta priekšgalā neizvirzīja atpazīstamus līderus un tik un tā guva panākums, kas, pēc Rozenvalda domām, liecina, ka SC ir "nostiprinājies zīmols". Vienlaikus eksperts atzīst, ka referendums par krievu valodu joprojām var būt kavēklis šai partijai nostiprināties nacionālajā līmenī.

Arī mazs atbalstītāju skaits partijai "Par dzimto valodu" skaidrojams ar to, ka radikālie aicinājumi pašvaldību vēlēšanās nav pieprasīti. Tāpat Rozenvalds pieļauj, ka daļēji šīs partijas rezultātu varēja ietekmēt arī tas, ka šī partija samērā maz parādījās plašsaziņas līdzekļos.

Pārāk radikālās pozīcijas dēļ nav pieprasīta arī partija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL), kas "mēģināja celties kājās", bet tas neesot izdevies. Par to liecina arī zema iedzīvotāju aktivitāte organizācijas "Nepilsoņu kongress" rīkotajās "Nepārstāvēto parlamenta" vēlēšanās, kas norisinājās vienlaikus ar pašvaldību vēlēšanām, sacīja eksperts.

Viņš rezumēja, ka svarīgi ir piedāvāt kompromisa pieeju, ko atbalsta sabiedrība, savukārt tā dēvēto latvisko partiju, piemēram, "Vienotības" perspektīvas būs atkarīgas arī no spējas uzrunāt krievvalodīgo elektorātu.