Straubergs: valstij jāuztic vairāk funkciju plānošanas reģioniem
"Būtībā valsts patlaban ir "uzsēdusies" uz daudzām jomām, bet dialogs ar pašvaldībām īsti nevedas. Trūkst argumentācijas un iedziļināšanās. Naudas ir tik, cik ir, tā tiek sadalīta lielos blokos, iespējams, ir jāievieš citi sadales principi, pie kuriem varētu nonākt dialoga rezultātā," skaidroja Straubergs.
Viņš norādīja, ka Reģionālās attīstības likumā ir ierakstīts - ja valsts kādu no valsts pārvaldes funkcijām deleģē reģioniem, tad finansējumam ir jābūt vismaz par 10%, ja ne mazākam kā tad, ja šo funkciju veiktu valsts.
"Neskatoties uz to, esam gatavi šīs funkcijas pārņemt - tas vien jau parāda to, kur ir darbības efektivitāte. Valsts ir pateikusi, ka strādā par 10% neefektīvāk. Skaidrs, ka pašvaldības ar šīm funkcijām tiek galā, jo pašvaldības uz vietas labāk saskata, kur ir problēmas un kādi ir to risinājumi.
Valsts pārvalde atrodas Rīgā, un tā nevar ar vienu treknu zīmuli sazīmēt visu Latviju - tad, kad izbrauc uz reģioniem, skats ir citāds un pieeja ir citāda," sacīja Straubergs.
Viņaprāt, ja plānošanas reģioniem nodotu daļu funkciju - kaut vai ar 10% mazāku finansējumu -, plānošanas reģioni šos jautājumus atrisinātu daudz vienkāršāk.
"Patlaban "no augšas" piedāvātie risinājumi ļoti bieži ir kļūdaini, tajos netiek padomāts par reģionālajām īpatnībām. Iespējams, ka valsts baidās atdot naudu vai pazaudēt kontroli, taču kas tad maksā nodokļus? Tos maksā katrs iedzīvotājs, uzņēmums, un tāpēc šai naudai ir jābūt tuvāk tās maksātājiem. Piemēram, profesionālā izglītība - to pilnībā varētu pārņemt un administrēt reģioni, jo tad ir daudz ciešāks kontakts ar to vidi, kurā tas viss notiek. Vietējie uzņēmēji daudz labāk zinās, pēc kādām profesijām ir pieprasījums, kāda ir reālā situācija," sacīja Straubergs.
"Mēs sakām - padalieties ar varu, esam gatavi nākt valstij talkā un palīdzēt. Attīstīt valsti ir visu mūsu interesēs. Domāju, ka iedot līdzekļus un uzticēt kādu funkciju arī valstij būtu vienkāršāk, jo valsts pārvaldei tad nebūtu visu laiku jālauž kakls tajās kartupeļu vagās. Valsts varētu pacelt acis augstāk un ieraudzīt kādus lielākus, plašākus mērķus, nevis nodarboties ar visu - sākot ar ārlietām un beidzot ar sētniekiem, kā tas ir patlaban," piebilda Straubergs.
Jau ziņots, ka, veicot revīziju plānošanas reģionos par to funkciju izpildi, Valsts kontrole secinājusi, ka darbības nav jēgpilnas, tās tiek imitētas.
Valsts ik gadu plānošanas reģioniem atvēl teju 19 miljonus eiro. Plānošanas reģioni tiem uzticētos uzdevumus mēģina pildīt, taču darbības tiek imitētas. Pēc valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas domām, skumjākais ir tas, ka darbību imitācijai tiek tērēti ievērojami valsts budžeta līdzekļi.
Latvijā ir pieci plānošanas reģioni - Rīgas plānošanas reģions, Vidzemes plānošanas reģions, Latgales plānošanas reģions, Zemgales plānošanas reģions un Kurzemes plānošanas reģions.
Plānošanas reģioni ir kā koordinējošā iestāde starp attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām atzinumu sniegšanā un politikas dokumentu izstrādē. Tie valsts līmenī nodrošina reģionālās attīstības plānošanu un koordināciju, plānošanas dokumentu savstarpējo saskaņošanu un īstenošanas uzraudzību, kā arī pārstāvniecību aptuveni 20 Eiropas Savienības fondu komitejās un padomēs.
Plānošanas reģioni tika izveidoti 2006.gadā.
Uz sarakstu
