Valdība pirmajā darbības gadā izpildījusi 74 uzdevumus; 21 uzdevuma izpildes termiņi kavējas

Pilseta24.lv
Pilseta24.lv

No valdības rīcības plānā ietvertajiem 95 uzdevumiem, kas jāpaveic 2016.gadā, valdība ir izpildījusi 74 uzdevumus, turpretī 21 uzdevuma izpildes termiņi kavējas, šodien par valdības paveikto tās pirmajā darbības gadā informēja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Kopumā valdības rīcības plānā ir ietverti 284 uzdevumi, ko valdība apņēmusies izpildīt līdz 2018.gadam.

Runājot par valdības pirmajā darbības gadā termiņos neizpildītajiem uzdevumiem, Kučinskis uzsvēra, ka uzdevumus nevar vērtēt tikai pēc to skaita, jo tie variē no tehniskiem noteikumiem līdz vērienīgām strukturālām reformām.

Starp paveiktajiem darbiem tautsaimniecības izaugsmes nodrošināšanā premjers minēja to, ka ir pieņemts tiesiskais regulējums 97% no pieejamajām Eiropas Savienības fondu investīcijām, ir izstrādāts plāns ēnu ekonomikas ierobežošanai, veikta budžeta izdevumu revīzija, iegūstot papildu 64,2 miljonus eiro, uzsāktas reformas Valsts ieņēmumu dienestā, ir pieņemts Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, parakstīts projekta "Rail Baltica" starpvalstu līgums, Rīgā tika noorganizēts "16+1" samits, sāktas reformas maksātnespējas procesa jomā, kā arī atrasts papildus finansējums mājokļu galvojumu programmai.

Veselības jomā valdība spējusi nodrošināt papildināt līdzekļus, ir izstrādāts veselības aprūpes finansēšanas modelis, piešķirti desmit miljoni eiro rindu mazināšanai veselības aprūpē, izstrādāts stratēģiski svarīgo slimnīcu kartējums, kā arī izveidots "zaļais koridors" onkoloģiskā aprūpē.

Runājot par izglītības un zinātnes jomu, premjers akcentēja, ka ir izveidota jauna pedagogu atalgojuma sistēma, uzsākta izglītības iestāžu tīkla sakārtošana, izveidots studējošo un absolventu reģistrs, sākts darbs pie augstākās izglītības trīs pīlāru finansēšanas modeļa ieviešanas, kā arī sākts darbs pie Nacionālās inovācijas sistēmas sakārtošanas.

Valsts drošības un nacionālās identitātes jomā ir panākts finansējuma pieaugums aizsardzībai par 27%, sākta Nacionālo bruņoto spēku (NBS) infrastruktūras sagatavošana kā uzņemošajai valstij, ir noslēgts NBS un Latvijas pārtikas ražotāju sadarbības līgums, sabiedriskajai kārtībai un drošībai atvēlēti līdzekļi par 6,2% vairāk, izstrādāta jauna darba samaksas kārtība Iekšlietu ministrijas sistēmā strādājošajiem, Valsts policijā stiprināta kapacitāte Noziedzīgi iegūtu līdzekļu atguves un informācijas analīzei, tikusi stiprināta un aprīkota Austrumu robeža, apstiprināts Latvijas simtgadei veltīto pasākumu plāns, izstrādātas mediju politikas pamatnostādnes, kā arī izveidots nevalstisko organizāciju atbalsta fonds.

Demogrāfijas un sociālā atbalsta jomā ir palielināts ģimenes valsts pabalsts par ceturto un nākamajiem bērniem, palielināta apgādnieka zaudējuma pensija, nodrošināta lielāka pensiju indeksācija saistībā ar algas pieaugumu valstī, piešķirts finansējums demogrāfijas pasākumu īstenošanai 20 miljonu eiro apmērā, sākts pilotprojekts par bērnu uzraudzības elastīgu pakalpojumu iespējām, palielinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas par personām, kuras kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam, kā arī izstrādāti risinājumi bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpei ģimeniskā vidē, t.sk., palielināts pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu un palielināts atbalsts adoptētājam.

Savukārt par 21 uzdevuma neizpildi premjers stāstīja, ka tas lielākoties noticis tāpēc, ka kādi uzdevumi zaudēja aktualitāti, kas attiecīgi tika svītroti no valdības rīcības plāna. Tāpat par atsevišķiem uzdevumiem nav panākta politiskā vienošanās, tāpēc, lai paātrinātu uzdevumu virzību un lēmumu pieņemšanu, jautājumi tiks virzīti izskatīšanai koalīcijā. Tehniskas neizpildes ministrijas izpildīs 2-3 nedēļu laikā, bet ar ieilgušu uzdevumu neizpildi tiks panākta vienošanās ar konkrētās jomas ministru par risinājumu.

Turpmāk ar koalīcijas partneriem paredzēts vienoties par virkni valdības rīcības plānā ietvertiem uzdevumiem. Iekšlietu ministrijai līdz marta beigām jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) konceptuālais ziņojums ar risinājuma variantiem valsts materiālo rezervju veidošanas reformai. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) līdz marta sākumam sadarbībā ar Zemkopības ministriju jāiesniedz konceptuāls ziņojums par atbalsta mehānismu pieejamību uzņēmējdarbības attīstībai un kooperācijas intensificēšanai, iesaistot vietējo rīcības grupu potenciālu un ņemot vērā pašvaldību atbildību teritorijas specializētā uzņēmējdarbības attīstības plānošanā.

Satiksmes ministrijai (SM) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju līdz marta sākumam jāiesniedz MK piedāvājums pasažieru pārvadājumu tirgus attīstībai, t.sk. izstrādājot skaidru regulējumu kopbraukšanas platformu darbībai un attīstībai. Tāpat SM līdz šā gada maijam jāiesniedz MK konceptuāls risinājums par reģionālo lidostu pārvaldības integrāciju ar lidostu "Rīga".

Kultūras ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju un Labklājības ministriju (LM) līdz šā gada maijam jāsagatavo piedāvājums konceptuālam virzienam par piemērotāko risinājumu radošo personu un organizāciju atbalstam. Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) līdz februāra beigām jāiesniedz MK pedagogu atalgojuma paaugstināšanas grafiks par pedagogiem paredzamo darba samaksas pieaugumu laika posmā no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim. Savukārt LM līdz marta beigām jāiesniedz MK plāns minimālo ienākumu atbalstu sistēmas pilnveidei.

Tāpat līdz šā gada vidum jāpanāk risinājums vairākos citos jautājumos. VARAM līdz aprīlim sadarbībā ar IZM, SM un Veselības ministriju jāiesniedz priekšlikumi likumprojektam par sadarbības teritoriju pilnveidošanu, integrējot tajā sabiedriskā transporta, veselības un izglītības pakalpojumu nodrošināšanu. Aizsardzības ministrijai jāpiedāvā priekšlikumi grozījumiem Būvniecības un Meža likumā, lai valsts drošības un aizsardzības vajadzībām atvieglotu nosacījumus militāro objektu būvniecībai, kā arī ministrijas pārziņā esošo mežu apsaimniekošanai, lai attīstītu militāro infrastruktūru. Tāpat jānodrošina piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojekta virzība Saeimā.

Atsevišķi 2016.gadā neizpildītie uzdevumi tiks risināti šogad un nākamgad. Starp tiem ārvalstu investīciju piesaistes mehānisma izstrāde, investīciju projektu portfeļu izveide, padziļinātās sadarbības programmas priekšrocību klāsta paplašināšana, savstarpējo aizdevumu platformu licencēšanas sistēmas ieviešana, finanšu sektora attīstības plāns, profesionālās izglītības programmu finansēšanas modelis, kā arī "zaļā iepirkuma" principu piemērošana.

Premjers informēja, ka sarunās ar ministriem tika identificēti arī jauni nepieciešamie pasākumi, piemēram, "Brexit" sarunu un Latvijas ekonomisko interešu lobēšana, biznesa infrastruktūras un atbalsta pasākumu attīstīšana reģionu ekonomikai, nodarbinātības padomē identificēto pasākumu ieviešana, sadarbības teritoriju integrācija - veselības, izglītības un transporta pakalpojumiem, kā arī nepieciešami risinājumu varianti nodokļu regulējumam maziem un mikro uzņēmumiem.

Jau ziņots, ka Saeima Kučinska veidoto valdību apstiprināja 2016.gada 11.februārī.

Kučinska vadītajā Ministru kabinetā strādā 13 ministri - ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V), aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V), izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V), kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), labklājības ministrs Jānis Reirs (V), satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), veselības ministre Anda Čakša, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Viss par: Latvijas ziņas