Vīndaris Džons Brauns Latviju iemīlējis no pirmā acu skata 

Limbazi24.lv
Vīndaris Džons Brauns Latviju iemīlējis no pirmā acu skata

Džons Brauns ir latvietis, kurš lielāko daļu dzīves pavadījis Anglijā. Pirmo reizi ierodoties Latvijā viņš sapratis, ka kādu dienu šeit dzīvos. Tagad Džons savās mājās - Limbažu novada "Jokās" jau vairākus gadus taisa vīnu, pilsētas informācijas portāls Limbazi24.lv uzzināja no vīndara. 

"Es pirmo reizi atbraucu uz Latviju 1994.gadā. Uzreiz, kad ieraudzīju valsti no lidmašīnas, sāku to mīlēt. Mani abi vecāki ir latvieši. Nezinu, kas tas bija - varbūt zemapziņa, bet tajā brīdī es sapratu, ka kādu dienu šeit dzīvošu," stāsta Džons un turpina: "Vismaz divas vai trīs reizes pa gadu atbraucu uz Latviju, līdz 1998.gadā nopirku īpašumu. Tā paša gada Ziemassvētkos mamma sāka runāt par iespējamo palikšanu šeit uz dzīvi. Noorganizēju remontu mājā un jau 1999.gadā sākām šeit dzīvot."  

Ar vīna darināšanu vēl Anglijā sāka nodarboties Džona mamma un sākumā viņam nebija ne mazākās intereses par to.

"Mātes īpašumā, Anglijā bija daudz ābeles, bumbieru un ogas. Mamma taisīja ievārījumu, bet nebija iespējams tik daudz apēst, līdz ar to, sāka taisīt vīnu. Nopirka grāmatas, vīna balonus un visu pārējo, kas nepieciešams. Daudz reizes nesanāca, bet mamma turpināja mācīties no pieredzes un prasīja padomus pieredzējušiem vīndariem, līdz brīdim, kad beidzot iznāca garšīgs vīns - parasti pussaldais vai saldais. Es tajā brīdī nedzīvoju kopā ar viņu. Tad braucu ciemos un dzēru, bet neatceros, ka būtu prasījis, kā viņa to dara," stāsta Džons. 

Ierodoties Latvijā, Brauna mamma turpināja Anglijā iesākto. Džons bija kā labs palīgs, līdz brīdim, kad pašam sāka rasties interese: "Sākumā tas bija tikai hobijs. Draugi un radinieki brauca degustēt nu jau manu vīnu. Divi paziņas prasīja, vai var aicināt ciemos viņa draugus. Tajā laikā vīna pārdošanas licences bija grūti dabūt, tāpēc sāku veidot prezentācijas un degustācijas tūristiem. Tūristi brauca daudz, jo biju vienīgais, kas to piedāvāja."

Vēlāk valdība mainīja likumus par licencēm, Džons to ieguva, sākumā pārdodot vīnu mājās un vēlāk jau sāka piegādāt uz veikaliem un kafejnīcām.

Pašlaik Džonam ir ap 25 dažādiem vīnu veidiem, viņš norāda, ka tas ir par daudz: "Svarīgākais šobrīd ir nodrošināt apjomu vīniem, kas ir vispopulārākie, lai varētu tos piegādāt klientiem.  Tagad es gribu paplašināt sadarbības partnerus. Man ir pietiekami daudz vīna un varu nodrošināt apjomu. Pieprasījums ir, bet problēma ir tikt pie klientiem."

Šobrīd paši populārākie "Jokas" vīni ir saldais upeņu vīns un pussaldais rudens aveņu. Ražotājs piebilst, ka viņš pats savu mīļāko vīnu izvēlēties nevar: "Man garšo visi. Es netaisu vīnu, kas man negaršo."

Starp neparastākajiem vīniem, kuru Džons taisījis ir ozollapu pussaldais un saldais vīns, sarkanbiešu, gaiļbiksīšu un ķiploku vīns. Tāpat vīndarim eksotisks liekas bērzu sulu vīns.  

Lai arī Džons atzīst, ka viņa draugs vasarā dzer tikai balto vīnu, bet ziemā - sarkano, cilvēki ir dažādi un īpašas vīna dzeršanas tendences nav ievērotas. 

"Kalnciema ielas tirgū vienu nedēļu visi pērk tikai sarkanvīnu un baltvīnu nenopērk nevienu pudeli, savukārt citu nedēļu visi grib tikai baltvīnu. Tendences nav iespējams noteikt," skaidro Brauns.

Cilvēki bieži saka, ka nezina kādu vīnu veikalā lai pērk, jo tie esot tik daudz. Džons šādiem cilvēkiem iesaka pamēģināt to pašu, ko reiz teikusi vīna meistare no Anglijas:  "Nopērc  lētāko vīnu, kas atrodams veikalā. Ja negaršo, tad nopērc labāku un tad vēl labāku līdz atradīsi vīnu, kas tev garšo."

Tāpat bieži sabiedrībā dzirdami apgalvojumi, ka vārdu "vīns" lieto tikai alkoholiskajam dzērienam, kas taisīts no vīnogām.

"Viņi zaudēs strīdā par to, ka vīnu taisa tikai no vīnogām. Kopš laika, kad tā darināšanai izmanto raugu, cilvēki lieto vārdu "vīns", kā ogu, ziedu vai augļu alkoholiskais dzēriens. Vīnogās ir vislabākais raugs, visvairāk barības vielu un visvairāk cukura. Tāpat tajās nav pektīna, bet ir tanīns, kas vajadzīgs rūgšanas procesam. Vīnu sāka taisīt no vīnogām, jo tas ir visvieglāk. Pārējām sastāvdaļām jāpievieno vai jāatņem nosauktās vielas. Oficiāli, visi Eiropas Savienības dokumenti nosaka, ka es taisu "raudzēšanas dzērienu". Es drīkstu izmantot vārdu "vīns", pirms tam skaidri pasakot, no kādām izejvielām tas ir taisīts," skaidro Džons.

Jaunajiem vīndariem, kas cer sākt savu vīna biznesu, Džons iesaka to sākumā darīt kā hobiju: "Tikai tad, ja rezultāti ir labi, vajadzētu domāt par biznesu. Ir vīndari, kas sāk veidot vīnu un uzreiz pārdod to tirgos - tā nevajag. Vīna darīšana ir jāmācās. Pie manis arī ir bijuši cilvēki, kas prasa padomus. Es nekad neatsaku."

"Jokas" vīnus ir iespējams iegādāties "Valmiermuižas vēstniecībā Rīgā", veikalā "Abra", "Rimi klētī", "Rāmkalnu" kafejnīcā, veikalā "dbdaba" - Jelgavā, "Top" veikalā Limbažos, kafejnīcā "Sidrabiņš" un Folkklubā "Ala".