"Zaļā sertifikāta" saņēmēji - Limbažu lauku māja "Dzirnupes" saimnieko zaļi
"Mēs saimniekojam izturoties ar cieņu pret vidi, kurā mēs dzīvojam, jo laukos cilvēks daudz vairāk izjūt dabas tuvumu un atgriezenisko saiti no tās. Latviešiem ir labs teiciens Ko sēsi, to pļausi, kas uztverams gan pārnestā, gan tiešā nozīmē", skaidro Palelione.
Kādu praktisku vai morālu ieguvumu dod "Zaļais sertifikāts"?
Esam gandarīti saņemt šādu sertifikātu, jo tas norāda, ka mūsu videi draudzīgā saimniekošana ir novērtēta, un mūs turpmāk vairāk ievēros tie, kuriem rūp videi draudzīga un ilgtspējīga saimniekošana.
Kā vispār ir iespējams tikt pie "Zaļā sertifikāta"? Kādas darbības ir jāveic?
Lai iegūtu "Zaļo sertifikātu", saimniecībai ir jāatbilst Vides ministrijas noteiktiem kritērijiem, kas aptver enerģijas un ūdens resursu racionālu izmantošanu, atkritumu šķirošanu, tīrīšanas līdzekļu izmantošanu, videi draudzīgas aktivitātes, kā arī informatīvas aktivitātes par vides saudzēšanu. "Zaļajam sertifikātam" mūs pamudināja pieteikties Latvijas lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs, kuras biedri esam jau kopš 2006.gada.
Lai iegūtu "Zaļo sertifikātu", ir jāaizpilda pieteikuma anketa. Pēc anketas nosūtīšanas, pie mums ieradās novērtējuma komisijas eksperts, kas noteica saimniecības atbilstību noteiktajiem kritērijiem - tika pārbaudītas kādas elektroierīces lietojam, tika mērīta ūdens plūsma krānos, vai tiek šķiroti atkritumi, kādu kurināmo izmantojam, vai piedāvājam videi draudzīgas aktivitātes, vai saglabājam kultūras mantojumu un vietējās tradīcijas, vai sadarbojamies ar vietējiem ražotājiem un amatu meistariem, kā arī vesela virkne citu lietu. Par katru kritēriju tika piešķirti punkti, kurus summējot, noskaidro saimniecības atbilstību "Zaļajam sertifikātam". Lielāko daļu kritēriju bijām izpildījuši, bet tomēr atklājās arī dažas nepilnības, pie kurām mums vēl jāpiestrādā. Nu jau esam sākuši novērst esošās nepilnības, lai viss būtu kārtībā, sākot jauno tūrisma sezonu.
Cik viegli vai grūti ir būt uzņēmējam Latvijas laukos?
Laukos dzīve nebūt nav viegla, bet mēs vairs nespējam iedomāties savu dzīvi pilsētā. Pirms 16 gadiem bija "klikšķis" - nu ir īstais brīdis, lai no pilsētas pārceltos uz laukiem. Mūsu lauku tūrisma piedāvājums ir neliels un diezgan specifisks. "Dzirnupes" ir tradicionāla Vidzemes lauku sēta, kas piemērota atpūtai divatā vai atpūtai ar bērniem. Pie mums ir iespēja atpūsties 1924.gadā celtā guļbaļķu klētiņā, kas nu iekārtota par romantisku klētiņu viesu uzņemšanai. Viesiem piedāvājam izbaudīt lauku romantiku - atpūsties lauku klusumā un mierā, nopēries pirtiņā, iepazīties ar lauku sētas kustoņiem. Atļaujam arī mūsu viesiem nedarīt pilnīgi neko - netraucēti visu dienu gulšņāt un skaitīt mākoņus!
Tādos apjomos, kā mēs nodarbojamies ar lauku tūrismu, tas ir vairāk hobijs, nekā peļņas gūšanas avots. Viesus lielākoties uzņemam tikai vasarā, ziemā pie mums var braukt pasildīties pirtiņā. Kopumā pie mums bijuši viesi no 16 pasaules valstīm, kas ir liels gandarījums. Turklāt ar daudziem regulāri sazināmies.
Kas ir tās problēmas, ar kurām saskaras uzņēmēji Latvijas laukos, tostarp Jūs?
Latvijas laukos pastāv vairākas būtiskas problēmas, ar ko saskaras ikviens lauku iedzīvotājs. Kā lielāko trūkumu varam minēt sakārtotas infrastruktūras neesamību. Infrastruktūras sāpīgākais punkts ir ceļu kvalitāte, kas šobrīd kavē lauku tūrisma attīstību. Auto ceļi ir ļoti sliktā stāvoklī, nav arī veloceliņu, kas būtu piemēroti velotūrismam. Vairumā gadījumu uz lauku tūrisma saimniecībām nevar nokļūt arī ar sabiedrisko transportu, praktiski likvidēta ir ar pasažieriem saistītā dzelzceļa infrastruktūra. Arī tūrisma informācijas zīmju skaits ir nepietiekams. Būtu ļoti vērtīgi, ja arī Limbažu novadā, līdzīgi kā tas ir, piemēram, Salacgrīvas novadā, būtu māju ceļa norādes. Šobrīd paši izjūtam, ka ir vērojams arī komunikāciju infrastruktūras trūkums - ir problēmas ar darbam piemērotu internetu.
Cik pieprasīts pēdējos gados ir lauku tūrisms?
Pagājušais gads bija lauku tūrismam un Latvijas tūrisma nozarei ievērojami veiksmīgāks par iepriekšējiem gadiem. Latvijas tūrisma nozarē pagājušajā gadā kopumā bija vērojams tūristu skaita pieaugums par aptuveni vienu piekto daļu.
Latvijā lauku tūrisms ir izteikti sezonāls un sezona ir ļoti īsa, tas nav jūtams tikai pie mums "Dzirnupēs" - tā lielākoties ir visā Latvijā. Arī vasaras sezonā jūtama tendence, ka pašas pieprasītākās atpūtas vietas Latvijā ir pie ūdeņiem. Tas, savukārt, ir mūsu pluss - atrodamies salīdzinoši tuvu jūrai, mums ir arī pašiem savi ūdeņi - viena kilometra attālumā ir Āsteres ezers, pagalmā ir dīķis un upe.
Galvenie iemesli, kādēļ cilvēki brauc atpūsties uz laukiem ir vides maiņa. Cilvēkiem patīk mainīt vidi, un bieži vien šī maiņa notiek no pilsētas uz laukiem, lai atpūstos pie dabas. Turklāt neatkarīgi no tā, vai tās ir lielas svinības, vai ģimenes lokā klusi pavadītas brīvdienas. Arī ārvalstu tūristi dodas uz kādu citu valsti, lai iepazītu tās iedzīvotājus, kultūru un tradīcijas. Pie mums cilvēki brauc, lai atpūstos klusumā un mierā, izgulētos un izbaudītu Latvijas lauku ainavu un vidi.
Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājas lapā esošās informācijas "Zaļais sertifikāts" ir vides kvalitātes zīme tūrisma mītnēm, kurās tiek saudzēta vide un ainava, racionāli izmantoti ūdens un enerģijas resursi, organizēta videi draudzīga atkritumu savākšana un apsaimniekošana, tūristiem piedāvātas videi draudzīgas aktivitātes, veselīga vietējā ražojuma pārtika un pilnvērtīga informācija par vietējiem dabas, kultūras un vēstures objektiem.
Uz sarakstu
