"Zemnieku saeima": Latvijas lauksaimniekiem šis gads būs ļoti aktīvs interešu aizstāvībai Briselē

Biedrības "Zemnieku saeima" vadītājs Juris Lazdiņš
Biedrības "Zemnieku saeima" vadītājs Juris Lazdiņš

Rīga, 8.marts, LETA. Latvijas lauksaimniekiem priekšā ir ļoti aktīvs Latvijas interešu aizstāvības gads, lai nākamajā plānošanas periodā Latvija saņemtu nediskriminējošu Eiropas Savienības (ES) finansējumu, piektdien biedrības "Zemnieku saeima" ikgadējā kongresā uzsvēra "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Pēc Lazdiņa teiktā, liels sasniegums ir nozares vadošo nevalstisko organizāciju cīņa par tiešmaksājumu izlīdzināšanu. Lai arī pašreizējais Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums ES Kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2020.gada paredz Latvijai nelielu tiešmaksājumu pieaugumu, aktīvākais izšķiršanās periods par nākotnes ES Kopējās lauksaimniecības politiku būs no šā gada līdz nākamā gada martam.

"Tas, kas šobrīd rādās pie apvāršņa, ir vairāk neiepriecinoši nekā iepriecinoši," sacīja Lazdiņš, atgādinot, ka EK piedāvātais tiešmaksājumu pieauguma temps nav pietiekams, lai Latvijai nodrošinātu taisnīgus tiešos maksājumus nākamajā plānošanas periodā. Tāpat arī ES dalībvalstu lauku attīstībai paredzētais finansējums samazināsies par 15% salīdzinājumā ar 2014.-2020.gadu, kas Latvijai ir būtiski mazāks budžets. Pēc viņa teiktā, būšot sāpīgi, ja nākamie septiņi gadi būs jāstrādā ar šādu finansējumu.

"Zemniekus saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre teica, ka pērn "Zemnieku saeima" tikās ar lauksaimniekiem kaimiņvalstīs, lai izprastu viņu viedokli par EK piedāvājumu. Notikušas arī tikšanās ar dažādu valstu augsta līmeņa politikas veidotājiem, lauksaimnieku grupām, tostarp Ungārijas lauksaimniecības ministru, Austrijas lauksaimniekiem un Eiropas Parlamenta deputātiem, lai aizstāvētu Latvijas lauksaimnieku intereses.

Komentējot to, kāds bijis aizvadītais gads nozarē, viņa norādīja, ka no 2017.gada augusta līdz 2018.gada augustam Latvijas lauksaimnieki sastapās ar divām būtiskām klimata kataklizmām - lietavām un plūdiem, kā arī absolūtu sausumu, tāpēc ieguldīts darbs, lai panāktu kompensācijas par dabas kataklizmu postījumiem.

Dzelzkalēja-Burmistre teica, ka "Zemnieku saeimas" šā gada prioritārie stratēģiskie darbības virzieni ir stiprināt Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju, turpināt aktīvi iesaistīties ES Kopējās lauksaimniecības politikas pēc 2020.gada veidošanā Eiropā un Latvijā. Tāpat aktuāli ir vides un klimata veidošanas procesi, nacionālais attīstības plāns. "Zemnieku saeima" plāno arī aktīvi iesaistīties Eiropas Savienības likumdošanas izstrādē ES un starptautiskajās institūcijās pārstāvošās organizācijas "Copa-Cogeca" darba grupās, aizstāvēt Latvijas lauksaimnieku intereses krīzes situācijās.

"Zemnieku saeimas" sniegtā informācija liecina, ka starp biedrības šā gada prioritātes būs arī vietējo produktu atpazīstamības veicināšana, līdzdalība starptautiskajos sadarbības projektos, nodrošinot pieredzes apmaiņu un zināšanu pārnesi, jauno tehnoloģiju attīstība un ieviešana lauksaimniecībā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka pērn 2.maijā EK nāca klajā ar priekšlikumu par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027.gadam, paredzot, ka plānotais ES Kopējās lauksaimniecības politikas finansējums nākamajā septiņu gadu finanšu periodā būs par 5% mazāks nekā pašreizējā ES daudzgadu budžeta periodā, no 2014.līdz 2020.gadam.

Savukārt pērn 1.jūnijā EK publicēja regulu priekšlikumus par ES Kopējo lauksaimniecības politiku 2021.-2027.gadam, tostarp arī tiešmaksājumu un lauku attīstības politikas ES finansējuma sadalījumu dalībvalstu starpā. Atbilstoši tai nākamajā plānošanas periodā dalībvalstu lauku attīstībai paredzētais finansējums samazināsies par 15% salīdzinājumā ar 2014.-2020.gadu, kas Latvijai nozīmētu samazinājumu par 147 miljoniem eiro.

Pēc ZM provizoriskiem aprēķiniem, pieņemot, ka arī nākamajā finanšu periodā tiktu piemērota pakāpeniska tiešmaksājumu izlīdzināšana, tiešie maksājumi Latvijas lauksaimniekiem nedaudz palielinātos tikai 2026.gadā, sasniedzot 80% no ES vidējā tiešmaksājumu līmeņa. Tikmēr 2020.gadā tiešie maksājumi Latvijā sasniegs 68% no vidējā ES līmeņa.

"Zemnieku saeima" ir dibināta 1999.gadā. Biedrības pamatdarbība ir biedru interešu pārstāvēšana, lauksaimniekiem labvēlīgas politikas veidošana, biedru informēšana un izglītošana. Tās biedri ir gandrīz 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas, kas kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk kā 4000 darbiniekiem.