Smiltenes tehnikumā viesojās absolvents Kaspars Kovaļenko
Kā pilsētas informācijas portālu Smiltene24.lv informēja tehnikuma pārstāve Baiba Vahere, Kaspars Smiltenes tehnikumu pabeidza 2002.gadā.
Skolas gadus Smiltenē absolvents atceras kā vienus no skaistākajiem savā dzīvē. Pēc tehnikuma beigšanas viņš uzreiz iestājās LLU. "Vienu brīdi apsvēru iespēju studēt bioloģiju, bet beigās kaut kā tomēr nosliecos par labu Veterinārmedicīnas fakultātei un dokumentus iesniedzu tikai LLU. Sākums bija apņēmības pilns, bet otrajā kursā gan mazliet "salūzu". Ne man vienam, arī citiem tehnikumu audzēkņiem augstskolā parasti grūti pierast pie tā, ka daudz vairāk jāmācās. Ja to pārvar, tiem, kuri pirms iestāšanās augstskolā ieguvuši profesionālo izglītību, no trešā kursa atkal paliek vieglāk, jo sākas praktiskā apmācība."
Jau, studējot Veterinārmedicīnas fakultātē, Kasparu vairāk interesējusi mikrobioloģija. "No ceturtā kursa mērķtiecīgi virzījos infekciju slimību virzienā un sāku piedalīties pētnieciskajos projektos."
Tehnikuma pieredze – neatsverama joprojām
Pabeidzis LLU Veterinārmedicīnas fakultāti, Kaspars pusotru gadu nostrādāja par veterinārārstu putnu fabrikā "Ķekava", tad sekoja darba gadi Pārtikas un veterinārajā dienestā, kur Smiltenes tehnikuma absolvents bija Vadības stratēģijas, ārējo attiecību un Starptautiskās tirdzniecības departamenta Starptautiskās tirdzniecības daļas eksperts. Paralēli darbam Kaspars turpināja LLU doktorantūrā.
Tad universitātes vadība viņu uzaicināja par anatomijas pasniedzēju. "Doktorantūrā studēju infektoloģiju, pārtikas infekcijas, tāpēc, kļūstot par anatomijas pasniedzēju, sākumā pašam bija daudz jāmācās. Laika gaitā pavērās iespēja studentiem mācīt infekciju slimības un to ar lielu prieku daru joprojām. Sāku kā viesasistents, pēc tam biju vieslektors, bet tagad – docents."
2013.gadā LLU Veterinārmedicīnas zinātņu nozares padome atklātā sēdē Kasparam Kovaļenko piešķīra veterinārmedicīnas doktora zinātnisko grādu. "Lai arī tagad esmu pievērsies akadēmiskajai karjerai, gan strādājot veterinārmedicīnā, gan, lasot studentiem lekcijas, ļoti noderējusi tehnikumā gūtā praktiskā pieredze. Studentiem bieži stāstu par tehnikuma laika praksēm. Piemēram, mācot par cūku infekciju slimībām, vienmēr atceros praksi cūku fermā. Man ir pieredze, uz kuru atsaukties. Tāpēc to, ko iemācījis Smiltenes tehnikums, uzskatu par neatsveramu. Jaunieši, pēc pamatskolas aizejot uz tehnikumu, iemācās pastāvību, izdzīvot ārpus mājām. Uzskatu – audzēkņiem šī skola piedāvā ļoti daudz iespēju attīstīt savas labās īpašības. Taču, ja cilvēks nav īpaši draugos ar galvu, tad, protams, viņš vienmēr var attīstīt arī pretējās..."
No Smiltenes tehnikuma? – Tātad – savējais...
Kasparu Kovaļenko, atceroties tehnikuma laiku, pārņem nostaļģiskas izjūtas. "Tie bija ļoti burvīgi manas dzīves gadi! Smiltene vispār ir lieliska vieta, kur dzīvot. Šeit atgriežos ar ļoti siltām jūtām, tāpat – braucu uz salidojumiem un vedu līdzi draugus. Arī viņi saka, ka Smiltene ir ļoti skaista un latviska pilsēta."
Ja laika rats pagrieztos atpakaļ un Kaspars šobrīd atkal būtu devītās klases absolvents, tad viņš noteikti, tāpat kā pirms septiņpadsmit gadiem, izvēlētos Smiltenes tehnikumu. "Vienīgi šobrīd vēl vairāk izmantotu skolas piedāvātās iespējas. Taču arī toreiz paspēju diezgan daudz – spēlēju skolas basketbola komandā un ansamblī. Sākumā tā bija tāda kursabiedru grupiņa, bet pēc laika apvienojāmies ar otru skolas grupu, kurā dziedāja un spēlēja ģitāru tagad populārais šefpavārs Mārtiņš Sirmais. Kaspars Smiltenē ieradies no Ādažiem, bet vispār viņš ir dzimis rīdzinieks. Interesi par medicīnu jau no bērnības lielā mērā rosinājis fakts, ka viņa tētis bijis ātrās palīdzības šoferis un bieži ņēmis dēlu līdzi uz darbu. Brīdī, kad nācies izlemt, kur mācīties pēc devītās klases beigšanas, Kaspars zinājis tikai to, ka viņu interesē medicīna kā zinātne. "Pateikt, kas vairāk – cilvēku vai veterinārmedicīna, gan tobrīd nevarēju. Par izvēli nākt uz Smiltenes tehnikumu lielā mērā jāpateicas mammai. Viņa, laikam jau tobrīd pazīdama mani labāk nekā es pats, ieteica apgūt vidējo profesionālo izglītību un tad arī skatīties, vai sirds vairāk velk uz Rīgas Stradiņa universitāti vai LLU. Tagad varu viņai tikai teikt: "Paldies!"
Tagad, kad universitātē pie Kaspara pienāk kāds students vai studente un saka, ka viņš no Smiltenes tehnikuma, pasniedzēju pārņem siltas jūtas – tātad savējais... "Zīmīgi, ka arī profesors Edgars Liepiņš, iepriekšējais Pārtikas un vides institūta direktors, absolvējis Smiltenes tehnikumu."
Kaspars tikai priecāsies, ja LLU studentu vidū būs vairāk Smiltenes tehnikuma audzēkņu. "Nav jau obligāti jāizvēlas veterinārmedicīna. Mums ir daudz fakultāšu. Gaidīsim gan nākamos autoinženierus, gan pārtikas tehnologus un citu profesiju pārstāvjus."
Uz sarakstu
