Kategorijas 
Ziņas & Raksti
Brīvības piemineklis – valstiskuma, vienotības, neatkarības un brīvības simbols
Brīvības piemineklis ir valsts nozīmes piemineklis, kas simbolizē latviešu tautas vienotību, Latvijas valstiskumu, neatkarību un brīvību, un kas atrodas Rīgā, Brīvības laukumā. Brīvības pieminekļa autori ir tēlnieks Kārlis Zāle, arhitekts Ernests Štālbergs, mākslas metālkalēji un akmeņkaļi, un citi. Tā pamatakmens tika ielikts 1931. gada 18. novembrī, savukārt svinīgā atklāšana notika četrus gadus vēlāk – 1935. gada 18. novembrī.
18. novembrī bez maksas varēs noskatīties Valsts svētku koncertu: LATVIJAI 103
Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars” ielūdz uz vērienīgu un svinīgu mūsu valsts 103. jubilejas koncertu kopā ar Latvijas spožākajiem akadēmiskās mūzikas izpildītājmāksliniekiem un solistiem diriģenta Māra Sirmā virsvadībā.
18. novembris – Latvijas Republikas proklamēšanas diena
Šogad apritēs jau 103. gadadiena, kopš Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas; kopš tās vēsturiskās dienas, kad tika pasludināts, ka Latvija ir patstāvīga, neatkarīga un demokrātiska republika. 1918. gada 18. novembra pēcpusdienā mūsdienu Latvijas Nacionālajā teātrī tika proklamēta neatkarīga Latvijas valsts, kā arī darbu vienlaikus uzsāka Kārļa Ulmaņa vadīta Latvijas Pagaidu valdība.
5 filmas valsts svētku nedēļai
Valsts svētku nedēļā, pieminot Latvijas valsts likteni, cīņas par neatkarību un cilvēkus, kas par to cīnījušies un arī atdevuši savas dzīves un dzīvības, varam ne tikai aizdegt svecīti, nolikt ziedus pie pieminekļa un apmeklēt piemiņas vietas, bet arī kopīgi – ģimenes lokā – noskatīties vairākas Latvijā tapušas filmas.
Piedrujas dabas taka – iepazīsti Daugavu Latvijas pierobežā
Piedrujas dabas taka atrodas Daugavas krastā pie robežas ar Baltkrieviju – Piedrujas pagastā. Izejot Piedrujas taku, var apskatīt arī tēlnieka Viļņa Titāna veidoto piemiņas akmeni, uz kura iekalts Daugavas vārds septiņās valodās: igauņu, somu, krievu, poļu, vācu, līvu un latviešu.
Lāčplēša diena – Latvijas valsts neatkarības nosargāšanas diena
Lāčplēša diena Latvijā ir noteikta kā atceres diena un tiek atzīmēta par godu neatkarīgās Latvijas valsts armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju – tā sauktajiem Bermontiešiem – 1919. gada 11. novembrī. Lāčplēsis iemieso tautas diženumu, savukārt viņa varonība simbolizē cilvēka drošsirdību, aizstāvot dzimteni, – tieši tādēļ ik gadu šajā dienā tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.
Mārtiņdiena – kāda ir tās vēsture, tradīcijas un paražas?
Mārtiņi jeb Mārtiņdiena ir latviešu gadskārtu svētki, kas katru gadu tiek atzīmēti 10. novembrī. Tā ir diena, kas mūsu senčiem iezīmēja rudens beigas un ziemas sākumu, un bija arī viduspunkts starp Miķeļiem un Ziemassvētkiem (rudens un ziemas saulgriežiem). Mārtiņdiena tiek uzskatīta par veļu laika noslēgumu, turklāt tajā sākas arī ķekatu jeb masku gājienu laiks, kad ļaudis staigājuši no mājas uz māju, ietērpušies interesantās maskās.
Atpūta Volzbaha kalnā un pie Lielbātas avota Dienvidkurzemē
Vaiņodes apvidus var lepoties ar paugurainu reljefu; viena no skaistākajām ainavām pāri gravai paveras no Volzbaha kalna, kas atrodas nepilnu divu kilometru attālumā no Vaiņodes centra. Volzbahs ir stāva nogāze, kur ziemā pieejami gari nobraucieni ar slēpēm, pūšļiem vai ragaviņām, savukārt citos gadalaikos tā ir lieliska atpūtas un ārkārtīgi ainaviska pastaigu vieta.
Ko apskatīt Šlokenbekas muižā un Latvijas Ceļu muzejā?
Engures novada Smārdes pagasta Milzkalnes ciematā, tieši blakus gleznainajai Slocenes upītei atrodas Šlokenbekas muižas ansamblis, kas ir viens no retajiem nocietinātas viduslaiku muižas paraugiem Baltijā, turklāt vienīgais Latvijā, kas saglabājies līdz pat mūsdienām. Šobrīd muižas kompleksā darbojas aģentūra “Šlokenbekas muiža”.
Ķemeru parks un viens no tā ievērojamākajiem objektiem – Mīlestības saliņa
Ķemeru kūrorta viesu ērtībai un atpūtas iespējām Vēršupītes krastos 19. gadsimtā tika iekopts plašs parks, kura izveidi vadīja Rīgas galvenais dārznieks Kārlis Heinrihs Vāgners. Parkā uzstādītas vairākas skulptūras, paviljoni, tiltiņi, un ievērojamākie no objektiem: sēravots “Ķirzaciņa” ar paviljonu un paviljons-rotonda Mīlestības saliņā.