Investīciju kapitāla atdeves likmes Baltijā ir augstākas, taču arī riski lielāki
Investīcijām komercīpašumos Baltijā kapitāla atdeves likmes ir augstākas nekā vidēji Eiropā, taču arī riski ir augstāki. Tādēļ investori izvēlas valstis ar mazāku, bet stabili garantētu peļņu, intervijā aģentūrai LETA sacīja industriālo parku attīstītāja un apsaimniekotāja "NP Properties" valdes loceklis Guntars Cauna.
"Kas ir komerciālais nekustamais īpašums? Kāds par to maksā - nomnieks maksā nomas maksu par īrētajām telpām. Svarīgākais ir pašā saknē - kāda ir ekonomika, vai tā ir augoša, vai tā ir stabila, vai tā ir liela vai maza. Investoru interese ir novērojama par augošiem tirgiem vai arī par stabiliem un lieliem tirgiem. Protams, tas vienmēr atspoguļojas kapitāla atdeves likmēs, ko investori ir gatavi maksāt, iegādājoties īpašumu. Baltijā kapitāla atdeves likmes ir krietni augstākas nekā Eiropā," skaidroja Cauna.
Viņš norādīja, ka tādējādi investors Baltijā nopelnīt var vairāk, bet jāņem vērā, ka kapitāla atdeves likmes rādītājs ietver ne tikai peļņu. Tas ietver arī riskus.
"Kāpēc joprojām liela daļa investoru ir gatavi maksāt augstāku cenu un saņemt zemāku kapitāla atdeves rādītāju Anglijā vai Vācijā pretstatā tam, lai atnāktu pēc lielākas peļņas uz Baltiju? Rietumos, ieguldot naudu, investors redz, ka droši saņems šo naudu atpakaļ un nedaudz arī nopelnīs. Baltijā, ja tiek sasniegti plānotie 7-9% kapitāla atdeves, viss ir forši, bet mūsu mazās ekonomikas ir arī ļoti svārstīgas un ļoti atkarīgas no dažādiem ārējiem efektiem, piemēram, no ģeopolitiskās situācijas. Līdz ar to riska faktors ir diezgan augsts, un kādā brīdī kapitāla atdeves likme no gaidītajiem 8-9% gadā var nokristies līdz 2-3% gadā. Pēc tam tās atkal izlīdzināsies, taču šī nestabilitāte investorus dara bažīgus. Tāpēc liela daļa pasaules mēroga pensiju fondu labāk iegulda stabilās valstīs ar zemākām kapitāla atdeves likmēm, bet viņi zina, ka šī nelielā peļņa būs garantēta," skaidroja Cauna.
Viņš sacīja, ka Baltijā kapitāla atdeves likme biroju un tirdzniecības centriem ir zemāka, labākajiem objektiem atdeves rādītāji ir 7-7,5% robežās. Savukārt loģistikas un industriālajiem objektiem atdeves likme ir 8,5-9% robežās.
Eiropā vidējā kapitāla atdeves likme ir 5,24%. Vidējais aritmētiskais kapitāla atdeves likmes rādītājs Latvijā ir 7,25-7,27%, jo lielākā daļa darījumu Latvijā notiek tieši biroju un tirdzniecības platību segmentā. Rietumeiropā vidējās likmes ir 3,5-4% robežās, augstākas likmes ir Balkānu reģionā, bet tur ir pavisam citi riski. Protams, tādā ziņā Baltijā ir diezgan eiropeizētas valstis, Balkānos tirgus ir daudz mazāk sakārtots, tas ir nedaudz tālāk no eiropeiskas izpratnes, sacīja eksperts.
"Jāņem vērā, ka svarīgas ir ne tikai kapitāla atdeves likmes, tikpat svarīga ir arī kapitāla pieejamība. Viss ir pakārtots tam, cik pieejams ir banku finansējums, jo investori bieži vien pārapdrošinās jeb palielina sava kapitāla atdevi, piesaistot lokālo finansējumu. Tāpēc svarīgi ir tas, cik jāmaksā par lokālo finansējumu konkrētā reģionā. Tādēļ, piemēram, Maskavā un tās apkārtnē kapitāla atdeves likme ir 10%, jo tur arī kredīti maksā ļoti dārgi, līdzīgi ir arī Balkānu reģionā," skaidroja Cauna.
Kapitāla atdeves likmes Polijā un Čehijā ir tuvu Baltijas rādītājam - ap 6,25%. "Tātad varētu šķist, ka tās ir tuvu Baltijas rādītājam, bet, lai to varētu saprast, jāņem vērā, ka šī kapitāla atdeves likmes atšķirība par 0,75% nozīmē milzīgu naudu. Šī starpība ir diezgan liela. Piemēram, ja kapitāla atdeves likme ir 10%, tad iegādātais īpašums caur naudas plūsmu atpelnīs 10 gados. Savukārt, ja atdeves likme ir 9%, tad caur naudas plūsmu īpašums atpelnīs 11 gados, ja likme ir 6,25%, tad tie ir aptuveni 14 gadi. Tātad atšķirība starp Baltiju un Poliju ir mērāma viena gada naudas plūsmā, un palielam biroju centram tā ir visai ievērojama. Miljardiem vērtos īpašumu portfeļos tās ir milzu naudas," piebilda Cauna.
Uz sarakstu
