BTA: 70% aktīvās atpūtas cienītāju regulāri gūst dažāda veida traumas
Lielākā daļa – 70% BTA aptaujāto aktīvās atpūtas cienītāju atzīst, ka vismaz vienu vai divas reizes gadā gūst dažāda smaguma traumas.
Neskatoties uz lielo traumu risku, daudzi atpūtas cienītāji – gan pieaugušie, gan bērni – vieglprātīgi izturas pret savu drošību un veselību. Ik gadu Latvijā cilvēki kļūst arvien aktīvāki – ik sezonu ievērojami pieaug velobraucēju skaits, pieaug dalībnieku skaits dažādos maratonos, vasaras sezonā arvien lielāku popularitāti iegūst dažāda veida atpūtas iespējas uz ūdens – veikbords, kaitbords, sērfings, ūdens slēpošana, ziemā – slēpošana, snovbords. Aktīvās atpūtas iespējas izmanto gan pieaugušie, gan bērni, tomēr ne vienmēr cilvēki apzinās, ka aktīvā atpūta ir saistīta ar palielinātu risku gūt traumas, kā arī nodarīt kaitējumu citai personai.
"Apkopojot BTA datus, esam secinājuši, ka pēdējo divu gadu laikā saņemto apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits par traumām, kas gūtas, baudot aktīvo atpūtu, ik gadu pieaug par 20%. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju pieaugošo vēlmi nodarboties ar sportiskām aktivitātēm. Traumas gūst gan pieaugušie, gan bērni visdažādākajos veidos: krītot no velosipēdiem, skrituļslidām, skeitborda dēļiem, arvien biežāk traumas tiek gūtas arī nodarbojoties ar ūdens sporta veidiem. Jau šogad esam saņēmuši virkni atlīdzību pieteikumu par traumām, kas gūtas, baudot vasaras sezonai raksturīgu atpūtu, piemēram, kāds klients, braucot ar veikborda dēli, neveiksmīgi atsitās pret rampu un plēsa kājas muskuli, vairāki klienti, tai skaitā gan bērni, gan pieaugušie guvuši nopietnas traumas – smadzeņu satricinājumus un lūzumus, braucot ar skrituļslidām," norāda BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktore Iveta Rijniece. Kā rāda BTA veiktā aptauja, kurā piedalījās dažādu aktīvās atpūtas iespēju entuziasti, 70% BTA aptaujāto cilvēku atzīst, ka vismaz vienu vai divas reizes gadā gūst dažāda smaguma traumas, savukārt katrs piektais aptaujātais aktīvās atpūtas cienītājs traumas gūst ļoti regulāri – vismaz reizi mēnesī. Lielākoties tie ir dažāda smaguma sasitumi (24%), locītavu mežģījumi (23%), saišu sastiepumi (20%), atvērtas brūces (12%) un dažāda veida lūzumi (11%).
"Neskatoties uz augsto risku un biežajām traumām, piektā daļa aktīvās atpūtas cienītāju neizmanto nekādu aizsargekipējumu. Un arī tie, kuri izmanto, lielākoties sevi pasargā minimāli – izmanto tikai ķiveri. Apkopojot BTA saņemtos atlīdzību pieteikumus, esam secinājuši, ka bieži bērni gūst traumas gadījumos, kad nav lietots nekāds aizsargekipējums, tāpēc aicinām vecākus īpaši sekot līdzi tam, lai bērni vasaras sezonā, nodarbojoties ar aktīvās atpūtas iespējām, izmantotu konkrētajam sporta veidam piemērotu ekipējumu," norāda I.Rijniece. Kritienu vai neveiksmīgu manevru rezultātā aktīvās atpūtas cienītājiem ne mazums kreņķu sagādā bojātais sporta inventārs. 83 % respondentu BTA veiktās aptaujas ietvaros atzina, ka pēdējo divu gadu laikā neveiksmīgu manevru vai citu apstākļu sakritību dēļ viņu inventārs ir ticis bojāts vai salauzts neatgriezeniski. "Aktīvās atpūtas inventārs mēdz būt ļoti dārgs – atsevišķos sporta veidos mērāms pat vairākos tūkstošos eiro.
Bojājot vai salaužot, piemēram, veikborda dēli, jārēķinās ar lielām un neplānotām izmaksām. Lai cik ļoti aktīvisti rūpētos par savu inventāru, ne vienmēr kritienu rezultātā tas paliek neskarts. Tāpat arī traumas ir diezgan tipiska parādība, jo īpaši pirmajos gados, kad vēl tiek apgūtas attiecīgo aktivitāšu iemaņas. Skeitbords, veikbords, sērfošana, kaitbords, ūdenslēpošana ir vairāk vai mazāk ekstrēmi sporta veidi, tāpēc šo aktivitāšu cienītājiem, jo īpaši vecākiem, kuru bērni apgūst šos sporta veidus, ir ļoti būtiski padomāt soli uz priekšu, sekojot līdzi, vai bērni izmanto aizsargekipējumu, kā arī izmantot kompleksās apdrošināšanas iespējas aktīvās atpūtas cienītājiem, lai pasargātu sevi no iespējamiem zaudējumiem," stāsta skeitparka "Monsterpark" un Skeitparku sporta veidu aģentūras vadītājs Dāvis Nesenbergs.
Ņemot vērā, ka pēdējo gadu laikā pieaug aktīvās atpūtas cienītāju skaits un līdz ar to arī dažādu traumu risks, BTA ir izstrādājis jaunu apdrošināšanas pakalpojumu – "Aktīvo polisi", kas sevī iekļauj apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, aktīvās atpūtas inventāra un ekipējuma apdrošināšanu pret zādzību, bojāeju un bojājumiem, kā arī civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, kas atlīdzina zaudējumus par citas personai veselībai rādīto kaitējumu vai mantas bojājumu. Ja lielākā daļa aktīvās atpūtas cienītāju izprot un apzinās augsto traumu gūšanas risku, tad ne vienmēr cilvēki aizdomājas par to, ka būtiskus zaudējumus var radīt arī sadursmes ar citiem atpūtas cienītājiem vai vienkārši atpūtniekiem, jo var nākties atlīdzināt citai personai radītos zaudējumus.
Arī BTA praksē ir saņemti vairāki apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi par gadījumiem, kad aktīvās atpūtas cienītāju kritienu vai neveiksmīgu manevru rezultātā traumas guvuši ne tikai paši aktīvisti, bet arī citi cilvēki. Piemēram, šosezon ziemā kāds klients uz kalna guva traumas sadursmē ar citu aktīvās atpūtas cienītāju, kurš, slēpojot lejā no kalna, nepaspēja nobremzēt, vairāki gājēji guvuši traumas sadursmēs ar velobraucējiem. Pērn kāds BTA klients guva traumas, peldoties Rīgā, Lucavsalas peldvietā, kur viņam peldēšanās laikā uzbrauca veikbordists. Salīdzinoši augsto risku netīšām radīt kaitējumu citas personas veselībai vai bojājumus citas personas mantai atzina BTA aptaujā arī paši aktīvās atpūtas entuziasti, proti, 22% no aptaujātajiem cilvēkiem atzina, ka viņiem ir gadījies nodarīt kaitējumu citas personas veselībai vai mantai, jo atpūta parasti norit draugu un domubiedru kompānijās, kā arī vietās, kur atpūšas arī citi cilvēki. BTA ir viena no lielākajām apdrošināšanas atlīdzību izmaksātājām Baltijā.
Pērn BTA Baltijas valstīs apdrošināšanas atlīdzībās ik darba dienu izmaksāja vidēji 282 tūkstošus eiro jeb 35,4 tūkstošus eiro ik darba stundu.
Uz sarakstu
