Aptauja: Vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju labprāt pensionētos 50-55 gadu vecumā

Pētījums par vēlamo pensionēšanās vecumu Latvijā rāda - ja būtu iespēja, vairums Latvijas iedzīvotāju beigtu aktīvās darba gaitas 50-55 gadu vecumā (31% respondentu).
Salīdzinot ar pagājušā gada datiem, var secināt, ka ekonomikas lejupslīde likusi racionāli izvērtēt nākotnes iespējas, atliekot vēlamo pensionēšanos uz vēlāku laiku. Ja pērn aktīvās darba gaitas 40-50 gadu vecumā labprāt beigtu 17%, tad šogad - tikai 7% aptaujāto. Turklāt pagājušā gadā tikai 1.4% aptaujāto norādīja, ka viņus apmierina esošais pensionēšanās vecums, bet šogad šo respondentu skaits sasniedzis 14%.Interesanti, ka šogad vīrieši sešas reizes biežāk nekā sievietes (12% vīriešu pret 2% sieviešu ) norādījuši, ka vēlētos beigt aktīvās darba gaitas jau 40 - 50 gadu vecumā. Savukārt nedaudz vairāk kā 1% aptaujāto norādījuši, ka labprāt vispār nedotos pensijā un strādātu pēc iespējas ilgāk, jo tieši darbs viņus "tur pie dzīves." Visvairāk apmierināto ar šī brīža pensionēšanās vecumu ir to respondentu vidū, kuru ienākumi ir vairāk nekā 800 lati mēnesī (42%).
"Lai aktīvās darba gaitas varētu beigt ātrāk, kā arī saglabātu dzīves kvalitāti arī pēc aktīvu darba gaitu beigšanas, par pensijas kapitālu ieteicams parūpēties pašam - izmantojot ne tikai pensiju sistēmas otrā, bet arī trešā līmeņa jeb privātās pensijas uzkrāšanas iespējas. Pārdomātu uzkrājumu veidošanai nav nepieciešami kādi milzīgi līdzekļi - optimāls apjoms, lai nodrošinātos vecumdienām vai pēkšņam ienākumu samazinājumam, ir novirzīt uzkrājumiem 5 līdz 10% no ikmēneša algas. Tādā veidā, sasniedzot pensijas vecumu, būs iespējams ne tikai segt neatliekamos maksājumus, bet nodrošināt sev pienācīgu veselības aprūpi un cienīgas vecumdienas," saka Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Harijs Švarcs.
{baneris}
Latvijā izveidota 3 līmeņu pensiju sistēma, kuras pamatā ir paaudžu solidaritāte un katra cilvēka personiskais ieguldījums savu vecumdienu nodrošināšanā. Pasaulē jau gadu desmitiem cilvēki veido papildu uzkrājumus vecumdienām privātos pensiju fondos. Aktīvo darba gaitu laikā regulāri atlicinot pat nelielu daļu no ienākumiem, ilgtermiņā iespējams uzkrāt būtiski lielāku pensiju. Latvijā iemaksas pensiju fondos iespējams veikt individuāli vai ar darba devēja starpniecību, brīvi izvēloties iemaksu apjomu un regularitāti.