Deputātu skaitu samazinās 39 novados
Viņa skaidroja, ka pieņemtās izmaiņas attieksies uz 39 novadiem ar iedzīvotāju skaitu līdz 5000. Starp tiem turklāt - lielākā daļa ir ar iedzīvotāju skaitu līdz 4000.
Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem uz 2012.gada 1.jūliju līdz 5000 iedzīvotāju reģistrēts, un tādējādi, deputātu skaits jāsamazina šādās pašvaldībās:
* Dundagas novads
* Rojas novads
* Mērsraga novads
* Alsungas novads
* Pāvilostas novads
* Durbes novads
* Nīcas novads
* Rucavas novads
* Vaiņodes novads
* Jaunpils novads
* Tērvetes novads
* Rundāles novads
* Neretas novads
* Viesītes novads
* Aknīstes novads
* Salas novads
* Vārkavas novads
* Aglonas novads
* Zilupes novads
* Ciblas novads
* Varakļānu novads
* Lubānas novads
* Rugāju novads
* Baltinavas novads
* Cesvaines novads
* Ērgļu novads
* Skrīveru novads
* Mālpils novads
* Sējas novads
* Līgatnes novads
* Pārgaujas novads
* Vecpiebalgas novads
* Jaunpiebalgas novads
* Raunas novads
* Apes novads
* Beverīnas novads
* Strenču novads
* Naukšēnu novads
* Mazsalacas novads
Pētermane piebilda, ka viens no iemesliem, kādēļ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) virzīja iniciatīvu par deputātu skaita samazināšanu bija nepieciešamība labot Administratīvi teritoriālās reformas ieviešanas laikā pieļauto situāciju, kad daudzi novadi izveidojās uz bijušo pagastu bāzes - neko nepievienojot, bet deputātu skaits tika palielināts tik un tā. Un šādas pašvaldības ir gan mazo novadu grupā, gan arī starp vidējām, gan arī lielajām. Piemēram - Ropaži, Stopiņi, Ādaži, Carnikava, Salaspils, Olaine, Ķekava.
Starp Latvijas mazajām pašvaldībām ir arī Mērsraga novads. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pēc 2011.gada tautas skaitīšanas, Mērsraga novadā ir 1638 patstāvīgie iedzīvotāji, līdz ar to šeit līdzšinējo 13 deputātu vietā turpmāk būs ievēlāmi deviņi.
Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons atzina, ka šo ieceri atbalsta, jo tā būs nedaudz vieglāk nodrošināt kvorumu. Kā atzīst Mērsraga novada vadītājs - iecerē būtiskus riskus viņš nesaskata. "Pozitīvi ir tas, ka būs vieglāk, ātrāk un efektīvāk strādāt, jo nebūs tik liels personu loks, kuriem daudz kas jāpaskaidro. Savukārt negatīvs aspekts būs tas, ka mazāk tiks pārstāvētas dažādas iedzīvotāju grupas," norādīja Karlsons.
Arī Salas novadā līdzšinējo 13 deputātu vietā turpmāk būs jāievēl deviņi deputāti. Pašvaldībā uzskata, ka deputātu skaitu samazināt nevajadzētu, jo samazināsies pārstāvniecība un iespēja uzklausīt viedokļu dažādību. Tāpat pašvaldībā vērtē, ka likuma izmaiņu ierosinātājiem nav bijis objektīva pamatojuma.
"Pirms novadu izveidošanas palielināja deputātu skaitu, lai nodrošinātu labāku pārstāvniecību pašvaldības domē, bet tagad pēkšņi deputātu skaits tiek samazināts. Finansiāla ieguvuma praktiski nav, jo deputāti saņem nelielu atalgojumu ap 40 līdz 60 latiem mēnesī," pauž pašvaldībā un uzsver, ka samazinot deputātu skaitu, būs grūtāk izveidot komitejas, un pēc paredzētām izmaiņām domē samazināsies iedzīvotāju pārstāvniecība.
"Tās ir kārtējās pārmaiņas, lai ministrija imitētu rūpes un darbu, bet faktiski ir daudz svarīgākas lietas, kas būtu darāmas," savu viedokli pauž pašvaldības pārstāvji. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pēc 2011.gada tautas skaitīšanas, Salas novadā ir 3 796 patstāvīgie iedzīvotāji.
Savukārt kā Pilseta24.lv atzina Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa - mazajās pašvaldībās deputātu skaita samazinājums ir pamatots. "Domāju, ka deputāta skaita samazinājums ir pamatots mazajās pašvaldībās, jo, ja pašvaldībā ir līdz 5000 iedzīvotājiem 13 deputātus nevajag, pietiek ar deviņiem," savu viedokli pauda Rojas novada vadītāja. Viņa gan piebilst, ka, viņasprāt, Rīgā deputātu skaitu būtu lietderīgi samazināt par vismaz 40%.
Kārkliņa atzīmē, ka deputātu skaita samazināšanā riskus nesaskata, savukārt kā ieguvumus Rojas novada vadītāja min raitāku darbu un iespēju samazināt budžeta izdevumus. Centrālās statistikas pārvaldes dati pēc 2011.gada tautas skaitīšanas liecina, ka Rojas novadā ir 3972 patstāvīgie iedzīvotāji.
Pašreizējie grozījumi gan neskar Viļānu novadu, kurā pēc 2011.gada tautas skaitīšanas rezultātiem ir 6409 patstāvīgie iedzīvotāji, taču kā atzina pašvaldības priekšsēdētājs Arnolds Pudulis - ieceri samazināt deputātu skaitu pašvaldībās viņš vērtē kā pamatotu - jo mazāk deputātu, jo vieglāk strādāt organizētāk.
Pudulis norādīja, ka Viļānu novada pašvaldībā patreiz ir 15 deputāti, taču to skaits varētu būt arī sākot no deviņiem līdz 11 deputātiem. Jautāts kāds, viņaprāt, būtu ieguvums, samazinot deputātu skaitu pašvaldībā, novada vadītājs pauda: "Ieguvums ir minimāls, atalgojuma ziņā nekāds, taču mazāks deputātu skaits nozīmē lielāku atbildību un, tas organizē šos tautas pārstāvjus."
Skrundas novadu, kur pēc 2011.gada tautas skaitīšanas rezultātiem, ir 5313 patstāvīgie iedzīvotāji, pašreizējās izmaiņas neskar un kā norādīja novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga - deputātu skaita izmaiņas pašvaldībās tik tuvā laika posmā - pirms kārtējām pašvaldību vēlēšanām - nav atbalstāmas.
"Šī iecere būtu jāvērtē kontekstā ar novadu reformas rezultātiem - ieguvumiem un zaudējumiem no reformas," uzskata Skrundas novada vadītāja. Viņa gan uzskata, ka nepastāv īpašs risks, ja deputātu skaits tiktu samazināts. "Arī īpašus ieguvumus uzskaitīt nevaru. Lielā mērā deputātu darba veikums ir atkarīgs no katra paša cilvēka personiskās iniciatīvas un vēlmes darboties," norāda Kleinberga.
Pašreizējie grozījumi neskar arī Aizkraukles novadu, kur ir 8 984 patstāvīgie iedzīvotāji un kā norādīja novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums - vienīgais ieguvums varētu būt finansiālā jomā, ietaupot uz deputāta atalgojumu, taču arī tas esot tikai nosacīti, jo iespējams, ka samazinot deputātu skaitu, pārējiem deputātiem nāksies iesaistīties vairākās komitejās.
"Piemēram, šobrīd ir daži deputāti, kas strādā tikai vienā komitejā, bet, ja samazinās skaitu, var gadīties, ka visi strādās vismaz divās komitejās, tātad ietaupot uz kāda deputāta atalgojumu, citam klāt nāks lielāka alga," viņš norāda.
Pilseta24.lv jau vēstīja, ka Saeima ceturtdien, 14.februārī, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kas paredz samazināt mazajās pašvaldībās ievēlamo deputātu skaitu. Turpmāk tajās pašvaldībās, kuru administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrējušies ne vairāk kā 5000 iedzīvotāju, līdzšinējo 13 deputātu vietā būs jāievēl deviņi deputāti.
Plašsaziņas līdzekļos jau vēstīts, ka janvārī Saeimas deputāti pirmajā lasījumā noraidīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzīto likumprojektu, lai samazinātu deputātu skaitu visās pašvaldībās. Saskaņā ar VARAM priekšlikumiem, ja novadā dzīvo līdz 5000 cilvēku, tad ievēlami ir deviņi deputāti, ja no 5001 līdz 20 000, tad jāievēl 11 deputāti. Ja reģistrēto iedzīvotāju skaits ir no 20 001 līdz 50 000, tad ievēlē 13 deputātus, bet, ja novadā ir vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, tad ievēlē 15 deputātus. Republikas pilsētas domē ievēlē 13 deputātus, ja iedzīvotāju skaits ir līdz 50 000, bet, ja tas pārsniedz 50 000, tad ievēlē 15 deputātus.
Likumprojekta noraidīšana tika skaidrota ar to, ka šādas būtiskas izmaiņas nevarētu veikt, kad paliek tik īss laiks līdz pašvaldību vēlēšanām, uz ko uzstāja Reformu partijas virzītais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP). Tomēr koalīcijā tika panākts kompromiss uz šā gada pašvaldību vēlēšanām samazināt deputātu skaitu tikai mazajās pašvaldībās.
Tāpat Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā vērtēs likumprojektu, kas paredz grozījumus šajā pašā likumā, nosakot, ka pēc 2017.gada pašvaldību vēlēšanām novada domēs tur, kur iedzīvotāju skaits ir no 5001 līdz 20 000 iedzīvotāju, deputātu skaitu samazinās no 15 uz 11, pašvaldībās, kur ir no 20 001 līdz 50 000 iedzīvotāju, - no 17 uz 13, bet tur, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz 50 000, novada domēs ievēlēs nevis 19 deputātus, bet 15. Savukārt mainīt deputātu skaitu republikas pilsētas domē vai Rīgā likumprojekts neparedz.
Uz sarakstu
