Ekonomisti: jādomā par darbaspēka nodokļu samazināšanu
Jau ziņots, ka šā gada janvārī konsolidētajā kopbudžetā izveidojies pārpalikums 82 miljonu latu apmērā, liecina Valsts kases oficiālā mēneša pārskata dati. Janvārī ieņēmumi budžetā bijuši 447,3 miljoni latu, pārsniedzot izdevumus, kuri bijuši 365,3 miljoni latu. Salīdzinājumam - pagājušā gada janvārī budžetā bija neliels deficīts 0,8 miljonu latu apmērā.
"Swedbank" vecākais ekonomists Dainis Stikuts norādīja, ka valsts konsolidētā kopbudžeta pārpalikums janvārī ir bijis vienmēr, izņemot pērnā gada sākumu, kad bija deficīts, jo neienāca Eiropas Savienības fondu nauda. Pēc viņa sacītā, budžeta pārpalikums ir raksturīgs šim mēnesim un neliecina par īpašu valsts budžeta pārpildīšanos.
"Kopumā esošo budžeta datu dinamika ir pozitīva. Tomēr tālejošus secinājumus par situāciju budžetā vēl izdarīt nevar. Pirmkārt. tādēļ, ka nodokļu nomaksa pamatā attiecas uz iepriekšējā mēneša darījumiem. Tātad janvāris liecina, ka pērn decembrī Latvijas ekonomika turpināja augt. Un, otrkārt, budžeta ieņēmumu plāna pārpilde nozīmē tikai to, ka plāns ir bijis ļoti piesardzīgs," teica ekonomists.
Pēc viņa sacītā, plāna pārpilde rada zināmu budžeta rezervi. Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka ir pagājis tikai viens mēnesis un tas nevar veidot gada tendenci. "Jāņem vērā arī tas, ka Latvijas ekonomika ir atkarīga no eksporta, bet problēmas eirozonā var atspoguļoties vājāk, nekā gaidīts, eksporta pieaugumā un līdz ar to arī zemākos budžeta ieņēmumos," sacīja Stikuts.
"Swedbank" ekonomists uzsvēra, ka darbaspēka nodokļi ir jāsamazina, tomēr to samazinājums ir jāskata kompleksi ar visu nodokļu struktūru un nodokļu iekasēšanas kapacitāti. Viņš norādīja, ka pārāk liela darbaspēka nodokļu daļa netiek iekasēta.
Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis atzina, ka budžeta ieņēmumi pildās, bet tas notiek, pateicoties ekonomikas uzņemtajai inercei. Gada vidū, izaugsmei palēninoties, situācija varētu mainīties.
Arī viņš uzsvēra, ka ir nepieciešams darbaspēka nodokļu sloga samazinājums. "Pašlaik lielāka uzmanība ir veltīta iespējamam iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) samazinājumam, tomēr nepieciešama diskusija par izvēli starp IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nodokļu samazināšanu. Turklāt būtiski jautājumi ir par izmaiņu sākšana laiku un to, cik pakāpeniski samazināšana veicama," teica Gašpuitis.
Lai darbaspēka nodokļu samazināšana radītu vēlamo ieguvumu, pēc "SEB bankas" ekonomista domām, tā jāveic, jau sākot ar nākamo gadu.
"Budžeta ieņēmumu krituma risku mazināšanai ir jāparedz kompensējoši mehānismi un nodokļu palielinājumi citās jomās. Izmaiņām noteikti ir jāparedz atbalsts demogrāfisko problēmu risināšanai. Turklāt nodokļu sloga samazināšanas pasākumiem jāiet roku rokā ar uzlabojumiem nodokļu administrēšanā, kā arī ar efektīvu sodu piemērošanas mehānismu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas," sacīja Gašpuitis.
Uz sarakstu
