Banner 980x90

Graudkope: šogad ražai jābūt labākai

"Ja janvāra mēnesis ir stipri auksts, tad būs laba raža nākošajā gadā" – šī ir tikai viena no daudzajām latviešu tautas parunām, kas vēsta par gaidāmo ražu. Arī pagājušā rudens zīmes: valdošie ziemeļrietumu vēji un dzērveņu palikšanas virs sūnām purvājos, liecināja, ka 2012.gada vasara būs mēreni silta un pateicīga lauksaimniekiem.

Vaidavas pagasta zemnieku saimniecības "Virši" saimniece Malda Bērziņa, kura ar lauksaimniecību nodarbojas jau 23 gadus, par gaidāmo graudu ražu stāsta: "Salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem šogad liekas, ka būs labi. Runājot par laika apstākļiem, pagaidām nekas neliecina, ka plānoto ražu neizdotos novākt. Viss rit pēc iecerētā plāna".

Z/s "Virši" saimniece – arī uzsvēra, ka vieni no pēdējo laiku sliktākajiem ražas gadiem uzskatāmi 2010.gads un pērnais 2011.gads, kas bija īpaši nelabvēlīgi ziemājiem, savukārt, par labu ražas gadu uzskatāms 2009.gads.

"Saka, ka graudkopim vai jebkura veida lauksaimniekam, lielākais un bīstamākais ienaidnieks vai tieši pretēji – labākais un uzticamākais draugs esot laika apstākļi. Protams, ražas apjomu un kvalitāti ietekmē arī citi mainīgie, piemēram, augsnes kvalitāte, mēslojums u.c., tomēr laika apstākļi, kas atnes sausumu vai pārlieku lieku mitrumu būtiski ietekmē ražas novākšanu un tās apjomu," atzīst M.Bērziņa.

Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktore Rigona Lerhe biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja, ka šogad: "ziemāju graudaugu kopraža tiek plānota 1 147 000 tonnu apjomā, kas ir par 60% vairāk nekā 2011.gadā un par 23% vairāk kā 2010.gadā. Ziemas kviešiem prognozējam 4,1 tonnu no hektāra, ziemas rudziem – 3,1 tonnu, tritikālei jeb kviešu un rudzu hibrīdam – 2,7 tonnas, bet ziemas miežiem – 3,5 tonnas no hektāra. Ziemas rapsis Latvijā iesēts apmēram 65 000 hektāru lielā platībā un vidējā ražība varētu būt 3,2 tonnas no hektāra

Zemnieku saimniecībā "Virši" no kopējās apsaimniekotās zemes platības, kas ir 98 (ha), 45,5 (ha) tiek atvēlēti graudkopībai. "Saimniecībā tiek audzēti rudzi, mieži un auzas. Lielākā daļa rudzu tiek pārdoti, savukārt mieži un auzas tiek tālāk pārstrādāti un sagatavoti kā milti lopu barībai. Daļa zemes tiek atvēlēta lopu ganībām, kurās ganās 35 slaucamās govis un 32 jaunlopi. Lai uzturētu lopus, katru vasaru vidēji tiek sagatavoti arī ap 900 skābbarības ruļļu, kas tiek izmantoti lopu uzturēšanai," norāda M.Bērziņa.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)