Individuālās aptiekas palielinās "ēnu ekonomikas" īpatsvaru Latvijā
"Ja Latvijas valsts, pakļaujoties nelielas, bet ekstrēmas farmaceitu grupas, kuru pārstāv Latvijas Brīvo farmaceitu apvienība (LBFA), izvēlēsies iet viņu piedāvāto attīstības ceļu, kurš paredz aptieku skaita samazinājumu par 30% un katras aptiekas nodošanu individuālam farmaceitam, Latvijas aptieku bizness, visticamāk, pievienosies tām risku biznesa grupām, kuras strādā t.s. pelēkajā finanšu sektorā," uzskata Aptieku attīstības biedrības Valdes priekšsēdētaja un SIA Euroaptieka Valdes locekle Inga Zemdega-Grāpe, uzsverot, ka tik svarīgu un sabiedrībai būtisku jomu kā aptieku nozare ir noziedzīgi nodot vairāku simtu individuālu komersantu rokās.
"Latvijā ir daudz vecu cilvēku, kuriem nav vienalga, vai viņiem līdz aptiekai jāiet 500 metri vai vairāki kilometri un nepieļaujami ir LBFA un Latvijas Farmaceitu biedrības vadības izteiktie ieteikumi samazināt aptieku skaitu no pašreizējām vairāk nekā 800 aptiekām uz teju 500 aptiekām, daudzas nelielas apdzīvotas vietas vispār atstājot bez aptiekām," uzsver I.Zemdega-Grāpe, papildinot ka, iespējams, LBFA un LFA pārstāvji prognozē, ka pie mazāka aptieku skaita būs iespējama lielāka katras aptiekas peļņa.Bez tam, ir virkne faktoru, kuri liecina par to, ka šāds mazo aptieku attīstības modelis arī citos aspektos atstās zaudētājos aptieku klientus. Nav noslēpums, ka atsevišķās farmaceitu aptiekās pārdod vecas zāles, jo viņi vienreiz iepērk lielāku daudzumu un tirgo līdz iztirgo visu, kad, savukārt aptieku tīkli var zāļu uzkrājumus pārvietot uz citu aptieku, kur šīs zāles ir beigušās.
Neizbēgams būs arī fakts, ka mazās individuālās aptiekas, lai varētu nodrošināt saimniecisko darbību, būs spiestas slēpt peļņu, lai maksātu valstij mazākus nodokļus, kad tai pat laikā lielie aptieku uzņēmumi, kurus nepārtraukti uzrauga valsts institūcijas, strādā ar caurspīdīgu finanšu sistēmu un maksā nodokļus valstij un algas darbiniekiem.
Virkne pēdējos gados veiktu pētījumu liecina, ka cenas uz daudziem medikamentiem farmaceitu individuālajās aptiekās ir augstākas un tas ir tikai loģiski, jo mazam uzņēmumam nav brīvu finanšu resursus, kurus izmantot investīcijām un aptiekas pilnveidošanai.
Bez tam pēdējā laikā farmaceiti un farmaceitu asistenti ir publiski apgalvojuši, ka viņiem, esot aptieku īpašniekiem, jārūpējas par saimnieciski komerciāliem jautājumiem – finanšu plūsmu, telpu stāvokli, algām darbiniekiem utt., kas noved pie fakta, ka viņiem nav laika apmeklēt farmaceitiem paredzētās regulārās apmācības un kvalifikācijas celšanas apmācības sistēmas, kas jau pēc gada darbības noved farmaceitu pie tā, ka viņš nav informēts par jaunākajām tendencēm farmācijas nozarē, kā rezultātā klients saņem nepilnvērtīgu farmaceitisko aprūpi.
{baneris}
"Vēlamies vērst sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu uzmanību uz to, ka LBFA un LFA pēdējo mēnešu laikā izteikti tendenciozi atspoguļo situāciju Latvijā, Eiropā un Skandināvijā, sagroza faktus, kā arī apzināti publiski apmelno savus kolēģus - lielajās aptiekās strādājošos farmaceitus," uzskata I.Zemdega-Grāpe, retoriski jautājot, vai cilvēki, kuri par savām biznesa interesēm cīnās ar šādām metodēm, ir pelnījuši savās rokās pārņemt Latvijas aptieku nozari un tādējādi Latvijas farmaceitisko aprūpi, kura attiecas teju uz katru no Latvijas iedzīvotājiem.
Uz sarakstu
