Katram strādājošajam par valsts parādu procentos jāmaksā vidēji 29 lati
Latvijas valsts patlaban savus parādus reāli neatdod, bet gan pārfinansē, aizņemoties jaunu naudu, lai atdotu veco. Latvijas valsts patlaban savus parādus atdot vēl nespēj, jo budžets ir ar deficītu, turklāt neizdodas arī pārdot valsts uzņēmumus, kas varētu ienest papildu naudu. Ekonomika, lai arī aug, taču joprojām nav stabila. Latvija tikai rāpjas ārā no krīzes. Tāpēc arī reālais parāda apmērs vismaz tuvākajos gados nemazināsies, turklāt, kā norāda eksperti, svarīgi būtu to vismaz stabilizēt un, galvenais, nepalielināt.
Neskatoties uz visai ļodzīgo ekonomisko situāciju, tomēr jau sākušās runas arī par to, ko darīt ar naudu, kas var ienākt valsts budžetā papildus. Vieni uzskata, ka Latvijai jau tagad būtu jāsāk domāt, kā tomēr vairāk naudas novirzīt tēriņiem, jo lineārā budžeta samazināšana krīzes laikā ir daudzviet radījusi naudas trūkumu, ko tagad būtu vēlams kompensēt. Otri uzskata, ka ar tēriņu palielināšanu ir jābūt ļoti uzmanīgiem un tomēr vismaz daļa līdzekļu noteiktu būtu jānovirza arī parāda mazināšanai, kas ļautu stabilizēt Latvijas finansiālo dzīvo.
Finanšu ministrs Andris Vilks uzskata, ka visagrākais, kad Latvija tomēr varētu sākt arī reālu parādu atdošanu jeb nominālās summas mazināšanu, būtu jau 2016.gadā. Tad, iespējams, valsts budžets jau būtu ar pārpalikumu. Turklāt aiz muguras būtu arī divi smagākie pašreizējo parādu atmaksas gadi – 2014. un 2015., kuros kopumā būs jārod iespēja pārfinansēt un atdot vecajiem aizdevējiem aptuveni 2,3 miljardus latu.
"Es domāju, ka mums būtu jāsāk vismaz ar mazumiņu. Nedomāju, ka uzreiz būtu jāatdod vairāki simti miljoni latu, iesākumā tie varētu būt 50 – 100 miljoni gadā. Bet mēs paši justos komfortablāk, parādu tomēr mazinot," ziņu aģentūrai norāda A.Vilks, un piebilst, ka politiskā griba reāli mazināt parādu patlaban esot liela. Taču, vai tāda saglabāsies arī pēc četriem gadiem un vai sabiedrība būs ar to mierā, to ministrs neprognozē.
"Mums nav izmisīgi jācenšas samazināt parādu," uzskata DnB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Viņš turklāt pārliecināts, ka Latvijai parāds realitātē esot mazāks nekā 5,6 miljardi, jo Valsts kasē šobrīd ir ap miljardu latu, kas domāti finansiālās stabilitātes nodrošināšanai. Turklāt līdz ar IKP izaugsmi parāda īpatsvars saruks un, nonākot 20 – 30% robežās no IKP, tas, pēc P.Strautiņa domām, būtisku ietekmi uz ekonomiku kopumā neatstāšot. P. Strautiņš uzskata: "Lai arī tagad ekonomika aug, mēs tomēr joprojām atrodamies tādā pusdepresīvā stāvoklī. Patēriņa un investīciju apjomam būtu jābūt daudz lielākam." Tāpēc, viņaprāt, valsts galvenajai prioritātei būtu jābūt rūpēm par ieguldījumiem ekonomikā un tās izaugsmē.
Lai arī parāds Latvijai nav liels, tas tomēr samērā dārgi izmaksā. Proti, pērn procentos vien Latvijas valdība par saviem parādiem samaksāja 240 miljonus latu, šogad tie būs jau 280 miljoni latu. Turklāt jārēķinās, ka, pārfinansējot Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) krīzes laika aizdevumu, tagad Latvija starptautiskajos finanšu tirgos var naudu dabūt tikai par augstākiem procentiem. Proti, starptautiskie aizdevēji Latvijai naudu aizdeva par 2,65 – 3,375 procentiem gadā, bet tagad, aizņemoties starptautiskajos finanšu tirgos, likmes ir augstākas – virs 5% gadā.
Ja lielo valsts parādu sadala katram Latvijas iedzīvotājam, tad patlaban katrs no mums ir parādā 2500 latus plus vēl procentu maksājumus, jo šī nauda tika ņemta, lai valsts spētu finansēt savas ikdienas vajadzības – maksātu algas, pensijas, pabalstus un veiktu līdzmaksājumus ES struktūrfondiem. "Vidēji gadā viens Latvijas iedzīvotājs nodokļos samaksā 1500 latus. Tas nozīmē, ka pilnīgai parāda atmaksai visiem Latvijas iedzīvotājiem būtu jāstrādā vairāk nekā pusotrs gads, nomaksājot nodokļus, turklāt ar nosacījumu, ka valdība nevienu nodokļos ieņemto latu netērētu citām vajadzībām kā vien parāda atmaksai," teic M.Grāvītis. LB saprotot, ka valsts nevar parādu atdot uzreiz. "Šāda situācija, protams, nav reāla," uzsver M.Grāvītis. Tāpēc arī visas valstis, tajā skaitā arī Latvija, parādu pārfinansē. Tiesa, šogad procentos vien katrs valstī nodarbinātais arī samaksās nemaz ne tik mazu summu – 29 latus, informē BNS.
Uz sarakstu
