Katvaru pagasta iedzīvotāji apmeklē Ķaukuļu gravu un parku
Sestdienas, 16.maija, vakarā Katvaru pagasta iedzīvotāji un citi interesenti bija aicināti apmeklēt Ķaukuļu gravu un parku. Ķaukuļi ir Spandegu ģimenes īpašums, bet, ja piezvana, šī ģimene šo brīnišķo dabas objektu atļauj iepazīt visiem.
Muzeju nakts pasākumu - ekskursiju uz šo vietu rīkoja Bārdu dzimtas muzeja "Rumbiņi" jaunā vadītāja Valda Irmeja. Jāteic, mana kādreizējā kolēģe bijušajā Friča Bārdas Pociema pamatskolā.
Es pati vienmēr Ķaukuļus esmu uzskatījusi par sava pagasta gleznaināko un burvīgāko vietu. Par šo vietu man gribas teikt šādi "Dieva stūrītis zemes virsū". Savukārt dzejniece Aspazija Ķaukuļu gravu un parku ir uzskatījusi par visas Latvijas skaistāko stūrīti. Ar šo vietu arī man personīgi saistās jaukas atmiņas, bet par to vēlāk. Tagad par dzirdēto un redzēto 16.maija vakarā. Tovakar sanākušos laipni sagaidīja Ķaukuļu īpašnieki Agris un Līga Spandegi. Ģimenei nācies paveikt milzu darbu, lai Ķaukuļi atgūtu iepriekšējo veidolu, kādi tie bija pirmās Latvijas laikā. Padomju laikos šī vieta bija stipri aizaugusi. Agrim pat nācies nolaist dīķi, lai tiktu vaļā no bebru nedarbiem. "16 alas atradu. Viņi bija okupējuši visu dīķi," pastāstīja Agris. No Ķaukuļu mājām nāk Agra vectēvi četrās paaudzēs.
2.pasaules kara laikā nodegušo māju atjaunoja Agra mātes Ausmas Spandegas ASV dzīvojušie brālēni Zigurds Kārkliņš un Marsels Kārkliņš.
Tovakar veroties simtgadīgajos ozolos un liepās, redzējām, ka koki vienos dobumos. Un tavu brīnumu!Pēc maza brītiņa Agris mums nes rādīt vienu no to iemītniekiem- mazu, pūkainu pūčulēnu. "Pirms 3 dienām pūces mazuļi - kopskaitā 3, iznāca no dobuma iepazīt apkaimi. Viņi vēl nelido, tāpēc man šo mazuli izdevās satvert," pastāstīja Agris. Visi gribējām mazo pūčulēnu paglāstīt un apmīļot.
Izstaigājot gravu un parku, Līga mums stāstīja visādus atgadījumus un nostāstus no agrākajiem laikiem. Ķaukuļu Gustam bijušas 2 meitas. Vera un Nadīna, abas vienmēr bija gatavas uz dažādām ēverģēlībām. "Tā kā ezeriņā ir auksts ūdens, tuvāko māju saimnieki uz šejieni vakaros veda piena kannas. Nadīna un Vera ietinušās lielos palagos un spokojušās uz nebēdu līdz kādu vakaru viens no piena vedējiem iesaucies "Tās taču Ķaukuļu meitas!" Nu abas meitenes skrējušas prom, cik jaudas.
Gravas lejā deju placī notika danči, bet mīlētāju pāri pa augšu pastaigājās Šo taciņu nosauca par mīlestības tak," stāstīja Līga un aicināja arī mūs šo ceļu izstaigāt.Mēs šo viņas priekšlikumu pieņēmām ar vislielāko prieku. Pēc tam uzzinājām, ka Gustam bijusi arī 8 dēli, 4 no viņiem dažādos apstākļos miruši, 3 izceļojuši uz ārzemēm, Latvijā palicis Maurīcijs. Pie Ķaukuļu mājām vēl aug viņa stādītā ābele, kurai varētu būt ap deviņdesmit.
Ķaukuļu Gustam ļoti patika balles. Ko tik vien viņš nerīkoja - gan dziesmu svētkus, gan zaļumballes ar ragu mūziku, gan citus saietus. "Varētu arī šajos laikos sarīkot kādu zaļumballi," sprieda Līga un Agris.
Interesanta saruna izvērtās par dzejnieces Aspazijas saistību ar Ķaukuļu mājām. Drieliņu muižas muižkungs Rikveilis kārtīs nospēlēja savu īpašumu, tas nonāca Rūjienas muižkungam. Rikveiļi sāka rentēt Ķaukuļus. Viņiem līdzi pārcēlās arī mājskolotāja Elza Johanna Emīlija Lizete/ Aspazija/. Un tā 1892. un 1893.gadā 8 un 12 gadus vecās Rikveiļu meitenes 8 stundas dienā skoloja dzejniece Aspazija. Šeit tapušas viņas lugas "Vaidelote" un "Zaudētās tiesības", kā arī dzejolis "Mēness starus stīgo". Akmeni, uz kura Aspazijai patika sēdēt, Spandegu ģimene tagad dēvē par Sūnu vecīti. Tāds jau arī tas izskatās.
Agrim nākas cīnīties ar mežacūku rakumiem, jo viņām te garda maltīte - ozolzīles. Agris iegulda milzu darbu, lai saglabātu vecvecvectēva piemiņu.
Tagad pastāstīšu, kāpēc arī man par Ķaukuļiem ir mīļas atmiņas. Katru pavasari Friča Bārdas Pociema pamatskola šeit rīkoja tūrisma sacensības. Sporta skolotājs Jānis Kreics sagatavoja interesantas šķēršļu joslas, skolēni ar aizrautību tās pārvarēja. Pāri gravai, kur lejā tek upīte, bija pārvilktas virves un bērniem pa tām vajadzēja nokļūt otrā pusē. Tas bija tik aizraujoši! Tikpat aizraujošs bija skrējiens apkārt Ķaukuļiem. Sacensības noslēdzās ar telts sliešanu. Kopgalda vadītāja, skolotāja Skaidrīte Zēģele gādāja par desiņām cepšanai uz ugunskura. Savukārt skolotāja Ausma Spandega, kamēr cepās desiņas, par šo vietu stāstīja teikas. Lai piedzīvotu visādus brīnumus un Ķaukuļu gravā satiktu Balto dāmu un Melno kungu ar cilindru galvā, vajag tur ierasties 12 naktī. Bet nevienam līdz šai dienai nav bijis drosmes to izdarīt. Arī visjaukākās talkas ir bijušas Ķaukuļos. Šeit ir muzicējis arī mūsu slavenais orķestris maestro Harija Miķelsona vadībā. Tas notika par godu Lādes mazpulcēniem un viņu vadītājai Baibai Mantiņai, kad viņi ciemojās pie mums. Pirms došanās vasaras brīvlaikā mani audzēkņi vienmēr man dāvināja Ķaukuļu gravā lasītās maijpuķītes. Tagad tās man pavasaros smaržo un zied aiz loga un liek atcerēties jaukos darba gadus.
Ļoti jaukas ir bijušas tikšanās ar Ķaukuļu mājas atjaunotāju Marselu Kārkliņu no Amerikas. Savulaik viņš atbalstīja Pociema skolas aktivitātes, joprojām palicis uzticīgs 178. Pociema mazpulkam. Marsela kunga un Spandegu ģimenes sirsnība ir neizmērojama.
Uz sarakstu
