Latvijas dalība eirozonā izmaksās 28 miljonus latu gadā
"Pēc dažādiem aprēķiniem, Latvijas finansiālais ieguvums no iestājas eirozonā vidējā termiņā varētu būs mērāms līdz pat vairākiem simtiem miljoniem latu. Savukārt mūsu maksājums eirozonai būs apmēram 28 miljoni latu gadā, šo summu maksājot piecus gadus," laikrakstam norāda Dace Kalsone.
Latvijas sekmīgai virzībai uz eiro ieviešanu ir izveidotas piecas darba grupas ar konkrētiem uzdevumiem katrai no tām. Pirmā no tām ir valsts administrācijas darba grupa – tā ir atbildīga par normatīvo ietvaru, par to, lai normatīvie akti tiktu konverģēti atbilstoši tām prasībām, ko ir nepieciešams ievērot, esot eirozonā. Svarīgi, lai mūsu galvenie likumi atbilstu noteiktām prasībām eiro ieviešanas brīdī. Šī pati darba grupa strādā arī pie eiro ieviešanas likumprojekta. Otra – naudas un maksājumu sistēmas darba grupa. Tās svarīgākais uzdevums ir saistīts ar skaidrās un bezskaidrās naudas raitu apmaiņu. Šis darbs norisinās sadarbībā ar Latvijas Banku (LB), komercbankām un Latvijas pastu (LP), kā arī ar atsevišķām ministrijām. Šobrīd tiek vērtēts, kāds ir katra attiecīgā finanšu pakalpojumu sniedzēja pārklājums Latvijā. Perspektīvā būs pieejams arī saraksts ar tām LP nodaļām, kurās būs iespējams veikt naudas apmaiņu.
Trešā ir finanšu sistēmas darba grupa, kas vērtē finanšu un kapitāla tirgus migrāciju. Tā raugās, lai kapitāla un vērtspapīru sistēma būtu sakārtota. Tas ir būtiski, lai būtu skaidrs, kā migrēs akciju, vērtspapīru nomināli.
Ceturtā – nefinanšu uzņēmumu un patērētāju darba grupa, kuras uzdevums ir nodrošināt nefinanšu sektora jeb patērētāju tiesības. Tās pamatuzdevums būs nodrošināt kampaņu – Godīgs eiro ieviesējs vai Godīgs tirgotājs. Piektās darba grupas darbs ir saistīts ar plašu sabiedrības informēšanu par gaidāmajiem procesiem eiro ieviešanas jomā.
"Latu un eiro maiņas kursam jābūt zināmam nākamā gada vidū – jūlijā, kad kandidātvalstis būs saņēmušas slēdzienu, ka tās var noteiktā laikā veikt eiro ieviešanu. Nākamā gada pavasarī mēs lūgsim novērtēt, vai mūsu tiesiskā vide ir konverģēta atbilstoši visām prasībām, notiks šis novērtēšanas process un būs EP lēmums, izdodot speciālu regulu Latvijai, kurā būs fiksēts arī naudas maiņas kurss," laikrakstam "Dienas Bizness" ayzīmē Dace Kalsone.
Tas, vai Latvijas ekonomika atbilst savulaik noteiktajiem Māstrihtas kritērijiem, tiks fiksēts nākamā gada aprīlī. Galvenie no tiem – inflācija un ilgtermiņa procentlikme. Šie aspekti tiks vērtēti laika posmā no šā gada aprīļa līdz nākamā gada martam. Respektīvi, šie rādītāji tiks fiksēti nevis vienā konkrētā mirklī, bet gan vērtēta to attīstības tendence. Savukārt budžeta deficīts un valdības parāds tiks fiksēts konkrēti, par pamatu ņemot situāciju 2012.gadā, kā arī tiks vērtētas prognozes. Tas tiks darīts, lai nebūtu tā, ka 2012.gads tiktu pabeigts ļoti veiksmīgi, taču ieplānojot nesamērīgus izdevumus 2013.gadā.
Jautājot ar plānu "B", ja viena vai otra iemesla dēļ tiks nolemts Latviju neuzņemt eirozonā, Dace Kalsone laikrakstam "Dienas Bizness" norāda, ka "mums ir mērķis izpildīt noteiktus kritērijus, lai noteiktā laikā Latvija būtu eirozonā – tas ir viss, ko šajā jomā varu pateikt."
Sākoties eiro ieviešanas dienai, visās iestādēs, kuros ir gan fizisko, gan juridisko personu konti, līdzekļi tiks konvertēti no latiem uz eiro. Automātiski tiks konvertēti visi bezskaidras naudas līdzekļi, un tas notiks bez maksas. Kontu numuri saglabāsies – šajā jomā nekas nemainīsies. Naktī no 31.decembra uz 1.janvāri cilvēki varēs turpināt svinēt Jauno gadu un nemaz nepamanīs, ka viņu kontos nauda ir konvertēta no latiem uz eiro.
2014.gada janvārī apgrozībā vēl būs gan eiro, gan lati, un apkalpojošajam sektoram būs jāstrādā ar divām valūtām. Tas būs papildu slogs uzņēmumiem, bet mēs esam atteikušies no idejas, ka šis periods varētu būt mēnesis un tas ir samazināts līdz divām nedēļām. Vēl divas nedēļas cilvēki varēs veikalos par precēm maksāt ar latiem, bet atlikums viņiem tiks izsniegts eiro.
Uz sarakstu
