Lielās dienas ieskandināšana Salacgrīvas pilskalnā
Mūsdienās plaši svinēti svētki ir Lieldienas, kurās krustu šķērsu savijušās tradicionālās folkloras, kristīgās un no citu tautu kultūrām ienākušās tradīcijas. Taču Lielās dienas kā gadskārtu ieražas svinēšanas laiks atšķiras no kristīgajām Lieldienām, kas tiek svinētas par godu Jēzus Kristus augšāmcelšanās laikam.
Lielā diena iezīmē laiku, kad diena un nakts kļuvusi viena garuma, gaisma uzveic tumsu, dienai kļūstot garākai jeb lielākai par nakti. Iestājas pavasaris. Šogad tas notika 21.martā, bet saskaņā ar tautas tradīcijām šo notikumu var svinēt veselas trīs dienas. Arī šogad kopā ar folkloras kopu "Cielava", ievērojot dažādas latviskās tradīcijas, dziedot un dancojot 21.marta agrā rītā pirms saullēkta visi interesenti Salacgrīvas pilskalnā varēja modināt zemi un priecāties par pavasara atnākšanu. Tika ņemti līdzi pērnie Jāņu vainagi, olas ēšanai, kā arī pūpolu zari veselībai.
Lielajā dienā veicamas daudzas rituālas darbības, lai nākamais periods būtu saskaņā ar dabas ritiem. Tāpēc dalībnieki bija ņēmuši līdzi arī rupjmaizes riecienus, dzērvenes, medu. Lielās dienas rituāli tiek veikti saistībā ar Sauli, kas Lielās dienas rītā šūpojoties jeb dejojot.
Pacēlusies kādu asi virs horizonta, tā trīs reizes šūpojoties uz vienu un trīs reizes uz otru pusi. Ticējums vēsta, lai to redzētu, agri jāceļas, jāuzkāpj kalnā, kas to redzēs, tas visu gadu būs bagāts. Bet 21.marta rīts Salacgrīvā ausa ar balti klātu zemi un pelēkām debesīm. Kaut saules rotāšanos neredzējām, mūs visus pie Zentas Mennikas uzkurtā rituāla ugunskura sildīja kopā dziedātās dziesmas un citi latviskie rituāli. Ikviens varēja izšūpoties pilskalna lielajās šūpolēs, vienlaicīgi ieklausoties pārējo apdziedāšanas dziesmās. Tā visi kopā veicinājām možumu, veselību un skaistumu visapkārt.
Uz sarakstu
