Liepupes pilskalnā veikti arheoloģiskie izrakumi
Šī gada skaistajās augusta dienās, no 6. līdz 13.augustam, Liepupes pilskalnā pirmo reizi tā pastāvēšanas vēsturē norisinājās arheoloģiskie izrakumi. Izrakumu mērķis bija noskaidrot, kad un kas īsti apdzīvojis pilskalnu.
Kā pilsētas informācijas portāls Limbazi24.lv uzzināja Salacgrīvas novada pašvaldībā, izrakumi tika veikti ar Salacgrīvas novada domes, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM), Liepupes pagasta kultūras darbinieku un Latvijas Arheologu biedrības atbalstu arheoloģes Rūtas Kraukles vadībā. Izrakumos piedalījās LNVM Arheoloģijas departamenta darbinieki, kā arī topošie arheologi un projekta iniciatore Alise Pokšāne.
Kopumā tika izpētīti trīs izrakumu laukumi. 1.laukumā pie ieejas vietas tika atrastas kaltas naglas, deguši akmeņi, māla trauku lauskas un bronzas apkaluma plāksnīte. 2.laukumā tika atrasti divi neapstrādāti krama gabaliņi un stikla pudeles dibena fragments, arī kultūrslānis šajā laukumā bija ļoti vāji izteikts. 3.laukums izrādījās visveiksmīgākais un interesantākais, jo tajā tika atrakts postīts pavards, kas nepārprotami liecina par cilvēku klātbūtni. Šajā laukumā atrastas arī māla trauku lauskas, kaltas naglas un ornamentēta bronzas apkaluma plāksnīte.
Darbs ritēja veiksmīgi, un šobrīd iegūtie materiāli tiek apstrādāti, taču jau var secināt, ka pilskalns nav bijis apdzīvots ilglaicīgi – tā drīzāk ir bijusi periodiski vai īslaicīgi apdzīvota vieta.
Apdzīvotības laiks ir aptuveni 13.gs. otrā puse - 14.gs. sākums. Pēc iegūtajām senlietām var secināt, ka pilskalnā apmetušies lībieši, taču visticamāk vienlaikus ar vāciešiem. Precīzākas interpretācijas gaidāmas pēc visa materiāla rūpīgas izpētes.
Uz sarakstu
