Limbažos piemin 1949.gada 25.marta deportācijas upurus
Pasākumā, noliekot ziedus un aizdedzot sveces, pieminēt represētos bija pulcējušies gan sirmgalvji, kas piedzīvojuši šos drūmos notikumus, gan arī jaunieši, kuriem par šiem skaudrajiem notikumiem stāstīts skolās un ģimenēs.
Pasākumā klātesošos uzrunāja Juris Žūriņš: "Tā bija viena no dramatiskākajām dienām latviešu tautai. Tādēļ mēs šeit arī esam". Limbažu politiski represēto apvienības Limbažu nodaļas valdes priekšsēdētāja Rita Garklāva uzrunā daudziem atmiņās atsauca notikumus, kuri norisinājās pirms 66 gadiem. "Bija tādi laiki, kad nezinājām par ko, kad un kā būs lemts šķirties no dzimtās mājas, no ģimenes, no nākotnes ieceres. Un šo cilvēku galvenais, vienīgais noziegums bija viņu pārlieku mīlestība savai zemei, kuru kopjot viņi bija lējuši sviedrus, ar saknēm tajā ieauguši un ar asinīm aizstāvējuši neatkarību un brīvību. Pasaulē līdz pat šai dienai nav izprotama un saprotama mūsu 25.marta traģēdija."
Limbažu novada pašvaldības Domes priekšsēdētājs Māris Beļaunieks atgādināja, "Lai vēstures liecības nebūtu veltīgas, katram būtu jādara viss, lai Latvijā būtu labklājība un tā būtu pārtikusi zeme".
Pēc ziedu nolikšanas sirmgalvji pulcējās Limbažu kultūras namā, kur pēc Anitas Ozolas mūzikas, teātra ansambļa "Kopā jautrāk!" sniegtā koncerta, klātesošie dalījās atmiņu stāstos.
1949.gada 25.marta deportāciju un Komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi notika arī Limbažu novada pagastos.
Uz sarakstu
