Limbažu Galvenajā bibliotēkā būs apskatāma Borisa Bērziņa darbu izstāde
Piektdien, 5.februārī plkst.16.00 Limbažu Galvenajā bibliotēkā atklās latviešu gleznotāja Borisa Bērziņa darbu izstādi, pilsētas informācijas portālu Limbazi24.lv informē Limbažu Galvenās bibliotēkas Klientu apkalpošanas centra galvenā bibliotekāre Aiga Evertovska.
Izstādē līdz 28.februārim būs apskatāmi 12 mākslas darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Borisa Bērziņa kolekcijas. Izstādes idejas autors ir biedrība "Limbažu lauvas" un to finansiāli atbalsta Limbažu novada pašvaldība. Izstādes sagatavošanā piedalījusies arī mākslas zinātniece, LNMM Borisa Bērziņa kolekcijas glabātāja Gundega Cēbere.
Boriss Bērziņš (1930 – 2002) ir viens no redzamākajiem pārstāvjiem Latvijas 20. gadsimta otrās puses kultūrainā. Mākslinieks dzimis 1930.gada 7.oktobrī Rīgā. No 1947. līdz 1952.gadam mācījies Rīgas Jāņa Rozentāla mākslas vidusskolā, no 1952. līdz 1959.gadam – Latvijas Mākslas akadēmijā, ko beidz ar diplomdarbu "Plostnieki" Eduarda Kalniņa vadībā. No 1955.gada piedalījies izstādēs, no 1961.gada – Latvijas Mākslinieku savienības biedrs.
Jau 1963.gadā Boriss Bērziņš sāk strādāt Latvijas Mākslas akadēmijā – vispirms par pasniedzēju vakara sagatavošanas kursos, vēlāk – Glezniecības katedrā. Pēc Eduarda Kalniņa nāves 1988.gadā pārņēmis un vadījis PSRS Mākslas akadēmijas Glezniecības radošo darbnīcu Rīgā un allaž sekojis savu audzēkņu gaitām mākslā. Viņa darbnīca vienmēr bijusi atvērta radošām sarunām par mākslu, arī tad, kad veselības problēmas liedza pašam aktīvi piedalīties tās norisēs. Bez profesora grāda Mākslas akadēmijā Borisam Bērziņam piešķirti nozīmīgi apbalvojumi gan Latvijā, gan ārvalstīs. 1979.gadā viņš apbalvots ar 2.prēmiju Klīvlendas
4.starptautiskajā zīmējumu biennālē Midlsboro, Anglijā, un 1983.gadā turpat notiekošajā 6.biennālē ieguvis 3.prēmiju. Boriss Bērziņš 1994.gadā ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli, 1995.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. No 1997.gada bijis Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts. 2000.gadā saņēmis Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balvu par mūža ieguldījumu mākslā.
Vienmēr bijis aktīvs un sabiedrisks, atsaucīgs un humora pilns. Vērojis dzīvi un mākslu, domājis, vērtējis un gleznojis, visā dzīves garumā mērķtiecīgi risinot sev pašam izvirzītos uzdevumus. Saskaņā ar gleznotāja testamentu, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs saņēmis mantojumā viņa radošo darbu kolekciju, savukārt, bagātīgais darbu klāsts sniedz pārliecinošu priekšstatu par mākslinieka ražīgā mūža veikumu, kur spilgti iezīmējas viņa pasaules uztveres un mākslinieciskās domāšanas savdabība.
Varam lepoties arī ar Borisa Bērziņa saistību ar Limbažiem - Limbažos dzīvojis Bērziņa vectēvs Eduards Bērziņš un tēvs Augusts Bērziņš - elektriķis telefonists, kas vēlāk pārcēlies dzīvot uz savas sievas māju Rīgā, Maskavas forštatē. Pie tēva vecākiem uz Limbažiem pa vasarām Boriss sācis braukt no piecu gadu vecuma. Savukārt Salacgrīvā un Saulkrastos tapuši Bērziņa darbi par jūras tēmu.
Uz sarakstu
