Naudas zīmes: kāpēc Igaunija vieglāk pārcieš krīzi nekā Latvija (video)
2011. gada 28. septembrī
Uzņēmējdarbība
Pilseta24.lv
Atšķirībā no Latvijas, Igauniju pasaules finanšu krīze nepārsteidza tik nesagatavotu un faktiski vāju, jo jau daudzus gadus Igaunijas finanšu politika paredzēja, ka vai ik gadu daļa budžetā iekasētās naudas tiek nevis uzreiz iztērēta pēc pirmā pieprasījuma, bet gan noglabāta nebaltām dienām. Tieši tādēļ laikā, kad krīzes ietekmē Latvijai kļuva aizvien smagāk un nācās meklēt iespējas aizņemties milzīgas naudas summas, lai saglābtu finanšu sistēmu, Igaunijai nevajadzēja braukt pie potenciālajiem aizdevējiem, jo viņu finanšu sistēmas stabilizācijai bija iespēja izmantot uzkrājumus. Turklāt vēl vairāk – atcerēsimies – lai arī ar salīdzinoši nelielu summu pret kopējo aizdevuma apjomu, tomēr arī Igaunija bija viena no tām valstīm, kas aizdeva Latvijai naudu krīzes viducī.
Tajā pašā laikā gan rezervju esamība, gan visa iepriekšējā finanšu politika palīdzēja saglabāt Igaunijai pozitīvu iespaidu arī uz reitingu aģentūrām. Investori kritiskos brīžos vairāk balstās uz emocijām un, atzīsim, – ārvalstu investora acīs nav īpašas atšķirības starp Latviju, Igauniju, Lietuvu," vienlaikus atzīst Anvars Samosts (Anvar Samost), ziņu aģentūras BNS Grupas izpilddirektors.
Uz sarakstu
