Obligāto rezervju normas samazināšana būtiski neietekmēs kreditēšanu
"Swedbank" valdes loceklis, Finanšu pārvaldes vadītājs Ansis Grasmanis Latvijas Bankas lēmumu vērtēja atzinīgi, jo tādējādi tiekot signalizēts par vēlmi domāt virzienos, kādā valsts var aktivizēt kreditēšanu.
Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka tiešas korelācijas ar kreditēšanas pieaugumu tam, visticamāk, uzreiz nebūs, jo kreditēšana atkarīga no daudz plašāka apstākļu kopuma. "Pamatā tam ir uzņēmumu un iedzīvotāju pārliecība par rītdienu un savu ekonomisko stabilitāti ilgtermiņā," uzsvēra Grasmanis.
Arī "SEB bankas" prezidents Ainārs Ozols norādīja, ka jauna finansējuma piešķiršanā vienīgais kritēriju kopums, pēc kura vadās "SEB banka", ir un paliek klienta maksātspēja un biznesa plāns.
Ozols stāstīja, ka 2011.gada deviņos mēnešos "SEB banka" kā jaunu finansējumu piešķīra vairāk nekā 300 miljonus latu, kas jau deviņos mēnešos pārsniedza visa 2010.gada rezultātu. "Līdz ar to apgalvojumam par kreditēšanas pasivitāti īsti nebūtu vietas," teica "SEB bankas" vadītājs.
Grasmanis stāstīja, ka bankas jau ilgstoši saskaras ar problēmu, ka naudas resursi ir pieejami, bet nav kvalitatīvu projektu, ko kreditēt. Tāpat problēma esot Latvijas uzņēmumu nepietiekamais pašu kapitāls. "Uzņēmumi nav spējīgi ieguldīt pietiekami daudz savas naudas, lai attīstītos. Šeit ir nepieciešams valsts atbalsts, piemēram, palīdzot nodrošināt sākuma kapitālu. Paralēli tam nepieciešams straujāk attīstīt iespējas piesaistīt alternatīvos kapitāla avotus, piemēram, caur biržu," uzsvēra "Swedbank" valdes loceklis.
Savukārt "SEB bankas" vadītājs teica, ka jauns finansējums uzņēmuma kopējo situāciju un dzīvotspēju ilgtermiņā tikai sarežģītu, no bankas puses būtu bezatbildīgi tiekties pēc lielākiem kreditēšanas apjomiem. "Mums svarīgi dzīvotspējīgi uzņēmumi," norādīja Ozols.
Jau ziņots, ka Latvijas Bankas padome 19.janvārī nolēma samazināt bankām noteikto rezervju normu par vienu procentu punktu, preses konferencē informēja centrālās bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Saistībām virs diviem gadiem samazinājums ir no 3% uz 2%, savukārt pārējām rezervju bāzē iekļautajām banku saistībām - no 5% uz 4%.
Sagaidāms, ka obligāto rezervju prasības samazināsies par aptuveni 153 miljoniem latu.
Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā, ka inflācijai ir skaidri izteikta krituma tendence un tā nekādi neapdraud cenu stabilitāti. Pateicoties tam, ir iespējams veicināt finanšu sektora rīcībā esošo brīvo līdzekļu straujāku pieejamību uzņēmumiem, teica Rimšēvičs.
Samazinot rezervju normu, tiek atbrīvoti papildu resursi tautsaimniecībai un kreditēšanai, radīti labvēlīgāki apstākļi tautsaimniecības izaugsmei nepieciešamo kreditēšanas resursu pieejamībai.
Centrālā banka norāda, ka vienlaicīgs rezervju normas samazinājums dažādu termiņu saistībām nodrošinās vienmērīgu ietekmi uz brīvo līdzekļu pieejamību banku sektorā un turpinās uzturēt banku motivāciju ilgtermiņa līdzekļu piesaistē.
Uz sarakstu
