Pārtikas cenas paredz stabili augstas
Cenas noteicošie faktori būs cenu ārkārtīgi augstā nenoteiktība tirgū kombinācijā ar nestabiliem finansiālajiem un fondu tirgiem, valūtu kursu svārstībām, kā arī neskaidrībām enerģijas tirgos.
Vērtējot atsevišķas nozares, I. Gulbe laikrakstam norāda, ka graudu ražošana pagājušajā gadā sasniedza rekordlīmeni un piedāvājums ir pietiekams nedaudz lēnākam pieprasījumam. Kviešu cenām šobrīd vērojams samazinājums, jo šā brīža piedāvājums ļauj atcelt eksporta ierobežojumus. Tā saucamajiem rupjajiem graudiem cenas ir zemas un to pieaugums iespējams vienīgi ekonomikas izaugsmes gadījumā. Rīsiem gan šobrīd vērojama cenu celšanās, jo Taizemē ieviesta jauna cenu politika, turklāt situāciju ietekmē plūdi Dienvidaustrumu Āzijā.
LPKS Latraps izpilddirektors Edgars Ruža uzsver, ka nozarē viennozīmīgi situāciju noteiks procesi globālajos tirgos. "Šobrīd eksperti lēš, ka Kazahstānā ir mazāk graudu, nekā iepriekš paredzēts, tāpat izskan runas, ka Krievija var ieviest eksporta ierobežojumus. Argentīnā laikapstākļi ietekmējuši izaudzēto, bet Brazīlijā var nebūt gaidītās ražas. Šo faktoru ietekmē graudaugu cenas var kāpt," tā eksperts.
Paredzams, ka eļļas augu globālā ražošana šogad nedaudz palielināsies un pārsniegs iepriekšējās sezonas rekordu, tomēr sojas un rapša ražošana samazināsies. Lai gan piedāvājums palielināsies un krājumi ir pietiekami, pieprasījums būs augstāks, un bilance kļūs saspringtāka, tā LTVC vadītāja. Šogad kopumā sagaidāms cenu palielinājums gan eļļām, gan spraukumiem. Paredzams, ka krājumi būs zemāki, un to attiecība pret izlietojumu samazināsies atšķirībā no divām iepriekšējām sezonām. Latraps izpilddirektors laikrakstam "Dienas Bizness" apliecina, ka patlaban rapšu cena turas ļoti augstā līmenī un sāk veidoties eļļas augu un eļļas deficīts.
Globālo gaļas tirgu raksturo sausuma un slimību ietekmētais lopu skaita samazinājums daudzās valstīs, kā arī ierobežotās peļņas iespējas sektorā, jo resursu cenas joprojām ir īpaši augstas un arī galaproduktu cenas ir rekordaugstas. Paredzams, ka ražošana palielināsies tikai par 1%. Galvenās izmaiņas patēriņā ir pieprasījuma pārvirzīšanās no dārgās liellopu gaļas uz lēto putnu gaļu. I. Gulbe saredz, ka Latvijā liellopu gaļas segments joprojām būs «pabērna» lomā, saglabājoties "vienaldzīgam" patēriņam, nelielam un grūti prognozējamam eksportam. Cena būs atkarīga no panākumiem eksporta tirgos. Ja eksports "nobruks", tad cenas strauji samazināsies, bet, ja turpināsies eksporta izaugsme, tad cenas celsies.
Putnu gaļas segmentā Latvijā varētu saglabāties pēdējo gadu laikā "iestrādājusies" 50/50 shēma, gan iedzīvotāju, gan pārstrādātāju stabilo pieprasījumu līdzīgos apmēros apmierinot vietējam piedāvājumam un importam, saredz LTVC vadītāja.
Izvērtējot piena sektoru, I. Gulbe laikrakstam "Dienas Bizness" uzsver, ka pēc augstā līmeņa sasniegšanas gada sākumā cenas lielākajai daļai produktu šobrīd ir samazinājušās. Tiesa, eksporta pieejamība ir augstāka un eksportētāju starpā vērojama konkurence. Paredzams, ka pasaulē piena ražošana augs par 2% un lielākais pieaugums ir attīstības valstīs - Argentīnā, Ķīnā, Indijā. Palielinājums vērojams arī ES, Jaunzēlandē un ASV. Tiesa, ilgstošs augstu pasaules cenu periods nozīmē krājumu samazinājumu, tādējādi šā gada perspektīvas lielā mērā ir atkarīgas no klimatisko apstākļu ietekmes uz ganībām, lopbarības cenām un preču pieejamības. To, ka piena lopkopības nozare ir perspektīva, jau vairākkārt pauduši arī nozarē strādājošie.
Prognozējams, ka cukura ražošana šosezon varētu palielināties par 4% un jau otro gadu pēc kārtas ražošana pārsniegs patēriņu. Vienīgais cenas noturošais faktors šobrīd ir krājumu atjaunošana, tā LTVC eksperte. Savukārt visu kafijas veidu cenas pēc palielinājuma gada vidū pazeminājušās līdz pagājušā gada beigu līmenim. Kopējais ražošanas apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tiek pieļauts par 3% zemāks, tādējādi cenas turpmāk nesamazināsies. Jāņem vērā arī tas, ka kafijas patēriņš pasaulē jau palielinājies par 2–3%.
Uz sarakstu
