Pēc reformām varētu atjaunot daudzu uzņēmumu padomes - papildināts
Īstenojot reformas valsts uzņēmumu pārvaldībā, savulaik likvidētās padomes varētu atjaunot aptuveni desmit uzņēmumiem, šodien preses konferencē teica ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Padomes iecerēts atjaunot uzņēmumiem, kuri atbildīs vairākiem kritērijiem. Proti, to bilances summa pārsniedz trīs miljonus latus, neto apgrozījums pārsniedz 15 miljonus latu, bet darbinieku skaits - 50 cilvēkus.
Kā piemērus Pavļuts minēja "Latvenergo", "Latvijas Dzelzceļu", "Latvijas Valsts mežus".
Ministrs pauda viedokli, ka savulaik pieņemtais lēmums likvidēt padomes valsts uzņēmumos nav atrisinājis jautājumu par uzņēmumu vadības politizāciju, jo tā pārvirzījusies valžu virzienā un citos veidos, bet tā dēļ zaudēts būtisks elements korporatīvās pārvaldības ķēdē. Padomes funkcija tādējādi pārvirzījusies uz kapitāldaļu turētājiem, kas parasti ir ministriju valsts sekretāri vai citas amatpersonas.
Situācija ir tāda, ka valdei pretī uzraugošā jauda ir viens, pusotrs vai divi ierēdņi ministrijā, kuriem ir daudz arī cita darba, sprieda ministrs. Viņaprāt, tā ir bijusi neilgtspējīga situācija. Šī iemesla dēļ tiek rosināts veidot Centralizēto pārvaldes institūciju, kā arī atsevišķos gadījumos atjaunot padomes.
Ministrs atzina, ka centrālais jautājums pārvaldes institūcijas gadījumā ir par izvairīšanos no politizācijas. Viņaprāt, to nodrošinās pilnīgi skaidri kritēriji darbinieku atlasei. Padomju un valžu gadījumā ir priekšlikums izveidot profesionāļu sarakstus, no kuriem izvēlas pārstāvjus. Viņus paredzēts izvēlēties, balstoties uz profesionālās kompetences, pieredzes un labas reputācijas kritērijiem.
Pavļuts teica, ka padomēs paredzēts izvairīties no "universālajiem kareivjiem", ļaujot savienot amatus ne vairāk kā trīs padomēs.
Iecerēts, ka līdz šā gada 31.oktobrim ministrijas veiks izvērtējumu, kuri uzņēmumi ir atstājami valsts īpašumā, kuri ir pārdodami un kuri pārveidojami par valsts iestādēm un aģentūrām, žurnālistus informēja Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietniece Rudīte Osvalde. Savukārt līdz gada beigām attiecīgi priekšlikumi tiks sagatavoti valdībai.
Valsts kapitālsabiedrības statusu varēs saglabāt uzņēmumi, kuru sniegtie pakalpojumi pēc būtības ir komercdarbība, komercdarbība ir piemērotākais līdzeklis izvirzīto mērķu sasniegšanai, pakalpojumus var sniegt tikai publiska persona, Osvalde.
Jaunā institūcija paturētu tās sabiedrības, kurās valstij ir mazākuma daļas, kuras nesaņem valsts finansējumu vispār vai saņem nelielā apmērā, kā arī kurām ir dominējošais monopolstāvoklis tirgū. Tās, kuras pārsvarā pastāv no valsts budžeta finansējuma un nepieciešamas konkrētā nozarē, piemēram, izglītībā, kultūrā, sociālajā jomā, paliktu ministriju pārziņā.
Pašreizējais izvērtējums liecina, ka lielāko daļu uzņēmumu, kas paliks valsts īpašumā, pārvaldīs Centralizētā pārvaldes institūcija. Kā uzsvēra Pavļuts, neatkarīgi no pārrauga visi uzņēmumi būs spiesti darboties saskaņā ar korporatīvās pārvaldības principiem.
Pavļuts teica, ka Ekonomikas ministrija neturas pie saviem lielajiem uzņēmumiem, piemēram, tā ir gatava nodot institūcijai "Latvenergo".
Centralizētā pārvaldes institūcija darbību varētu sākt no nākamā gada 1.janvāra, gada budžets plānots 430 000 latu apmērā. Tajā paredzēti aptuveni desmit darbinieki, tai skaitā vadītājs, divi padomes locekļi un speciālisti. Ministrs pauda viedokli, ka budžeta izmaksas tiks atgūtas ar uzviju, gūstot labāku atdevi no valsts kapitāla daļām vismaz otrajā institūcijas darbības gadā.
Pavļuts teica, ka institūcija tiks veidota kā jauna iestāde Ministru prezidenta pārraudzībā, līdzīgi kā Pārresoru koordinācijas centrs. Nelielo darbinieku skaitu iespējams nodrošināt, jo Valsts kanceleja sniegs atbalsta funkcijas. Darbiniekus iecerēts piesaistīt konkursa kārtībā, kā arī izmantot esošos resursus, piemēram, no Privatizācijas aģentūras. "Par vadītāju runājot, viennozīmīgi, tas būtu meklējams konkursa kārtībā. Tas nedrīkst būt politiski angažēts cilvēks," teica Pavļuts.
Patlaban ir 140 uzņēmumi, kuros valstij ir kapitāldaļas. Par to, kuri uzņēmumi varētu tikt pārdoti, viņš izteicās atturīgi, mudinot sagaidīt ministriju izvērtējumu. Viņš vienīgi norādīja, ka atsevišķi lielie uzņēmumi, par kuru atsavināšanu tiek runāts, piemēram, "airBaltic", "Lattelecom", "Latvijas Mobilā telefona" daļām. Ministrs norādīja, ka viņam būtu svarīgi šajā procesā izmantot risinājumus, kas ļautu atdzīvināt fondu biržu.
Jau ziņots, ka valdība šodien atbalstīja EM rosināto valsts kapitāla daļu pārvaldības daļēji centralizēto modeli.
Uz sarakstu
