Pētījums: nelieli naudas uzkrājumi ir 67% mājsaimniecību
Salīdzinājumam - oktobrī veiktajā pētījumā 65% mājsaimniecību atzina, ka ir izveidojuši vismaz nelielus naudas uzkrājumus.
Tomēr, lai arī mājsaimniecību skaits, kas veic uzkrājumus, ir nedaudz pieaudzis, arvien zaudējumu gadījumā, būtiski nesamazinot izdevumus, iztikt no šiem uzkrājumiem ilgāk nekā trīs mēnešus spētu tikai aptuveni katra desmitā mājsaimniecība.
Vidēji, zaudējot regulāros ienākumus, Latvijas mājsaimniecības varētu pastāvēt 1,6 mēnešus. Pēc tam mājsaimniecības labklājības līmenis būtiski pasliktinātos.
Aptaujā atklājies, ka lielākā daļa (68%) Latvijas mājsaimniecību plāno savu budžetu, tomēr saplānotais laika periods ir neilgs. Visvairāk (42%) mājsaimniecību savu budžetu plāno vienu mēnesi uz priekšu, bet vairāk nekā trīs mēnešus uz priekšu savu budžetu plāno tikai aptuveni katra desmitā Latvijas mājsaimniecība.
Cilvēki ar zemiem ienākumiem savu mājsaimniecības budžetu plāno aptuveni vienu mēnesi uz priekšu, bet, attiecīgi palielinoties ienākumiem, arī mājsaimniecības budžets tiek plānots ilgākam periodam. Respondenti ar augstiem ienākumiem mājsaimniecības budžetu plāno vidēji trīs mēnešiem.
SKDS pētījumu centra vadītājs Arnis Kaktiņš uzskata, ka kopumā iedzīvotāji vēl aizvien ļoti vieglprātīgi izturas pret savām finansēm un nenodrošinās pret iespējamajiem riskiem nākotnē.
"Šķiet, ka ļoti daudzi no pašreizējās valsts un personīgās finanšu krīzes nav guvuši tās mācības, kas tiem ļautu nākotnē neatkārtot pagātnē pieļautas kļūdas," sacīja Kaktiņš.
Uzkrājumu veidošanai nepieciešamais ienākumu līmenis vairāk nekā divas reizes pārsniedz šā brīža vidējos ienākumus uz vienu ģimenes locekli mēnesī (165 latus). Iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem iespēju veikt uzkrājumus saredz, ja ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir vismaz 309 lati. Savukārt iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem uzskata, ka ienākumiem jābūt vidēji 504 latiem uz ģimenes locekli, lai veidotu 10% uzkrājumu.
"Naudas plānošanas centra" vadītāja Signe Bierande ar nožēlu secinājusi, ka ne vienmēr, palielinoties ienākumiem, paliek vairāk brīvu līdzekļu uzkrājumu veidošanai. Viņasprāt, uzkrāt un sekmīgi plānot budžetu ir iespējams pie jebkuriem ienākumiem, jautājums esot vien, kādas metodes tiek izmantotas un cik nopietni pret šo jautājumu attiecamies.
"Dzirdam viedokļus, ka ietaupījumus iespējams veidot tikai cilvēkiem ar augstiem ienākumiem. Tomēr nereti, pieaugot arī cilvēku ienākumu līmenim, uzkrājumi tik un tā netiek veidoti. Likumsakarīgi, ka, palielinoties ienākumiem, palielinās arī izdevumi - kredītsaistības, līzinga maksājumi," skaidroja Bierande.
Pētījuma dati tiek iegūti SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. Aptaujāti vairāk nekā 1000 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.
Pētījums "Mājsaimniecību ekonomiskās ilgtspējas indekss" tiek veikts reizi ceturksnī, ļaujot sekot līdzi Latvijas mājsaimniecību finansiālās situācijas izmaiņām, fiksēt jaunākās tendences un iedzīvotāju finanšu paradumu maiņu. Pētījumu veido personīgo finanšu jautājumu bloki - uzkrājumu veidošana, budžeta plānošana, saistības, kā arī iedzīvotāju finansiālā drošība un pārliecība par nākotni.
Uz sarakstu
