Pociemā nosvinētas dzejnieku jubilejas
Sestdien, 4.jūlijā, pašā vasaras pilnbriedā triju dzejnieku - Antona Bārdas, Friča Bārdas un Paulīnas Bārdas memoriālais muzejs "Rumbiņi" uzņēma ciemiņus. Visas dienas garumā ar plašu svētku programmu sarīkojumā "Dzīvīte, dzīvīte- šūpojos tevī" tika atzīmēta Friča Bārdas 135. un viņa dzīvesbiedres Paulīnas 125. jubileja. "Rumbiņi"glabā dzejnieku piemiņu un sirds gaišumu. Mēdz teikt, ka Friča Bārdas dzīve bijusi visās varavīksnes krāsās. Tikpat krāsains bija arī jubilejas sarīkojums.
Saules glāstiem apmīļoti, izbaudīdami jasmīnu, peoniju, rožu smaržas, priecājoties par ūdensrozēm dīķī, par briestošajiem augļiem dārzā, ik uz soļa izjūtot sirsnīgo uzņemšanu, todien izstaigājām dzejnieku mītās takas un veldzējāmies viņu dzejas pasaulē. Aijas Ēcenieces sirdsdarbu 20 gadu garumā no 1. maija ar aizrautību un sirds degsmi turpina tagadējā muzeja vadītāja Valda Irmeja.
Jāteic, muzejs ir nodots drošās un darbīgās rokās. To jau izjutām Muzeju nakts pasākumā, kad Valda kopā ar Līgu un Agri Spandegiem mums sarīkoja arī burvīgu vakara pastaigu pa Ķaukuļu parku un Mīlestības taku.
Abu dzejnieku godināšana rīta pusē sākās Umurgas kapos pie Teodora Zaļkalna veidotā pieminekļa Fricim Bārdam. Piemiņas brīdi ar Dzejnieka dzejoli "Tāles" atklāja "Rumbiņu" muzeja vadītāja Valda Irmeja. Ar burvīgu ziedu pušķi godināt novadnieku piemiņu bija ieradusies Limbažu novada pašvaldības priekšsēdētāja vietniece Ineta Zariņa. "Šodien, godinot romantisko un saulaino dzejnieku Frici Bārdu un viņa dzīvesbiedri Paulīnu, varam būt lepni, ka viņi nāk no mūsu novada," uzsvēra I.Zariņa. Klātesošos uzrunāja kādreizējā muzeju zinātniskā līdzstrādniece Anita Banga. Viņa šim darbam atdevusi 27 gadus no savas dzīves. Anitas kundze dalījās savās atmiņās par "Rumbiņu" Bārdām. "Kad ciemojos pie Paulīnas Bārdas, es dzejniecei jautāju, kāpēc viņa nedodas uz ārzemēm pie dēla Zigurda. Paulīna tad atbildēja:"man jābūt šeit Latvijā un jārūpējas par "Rumbiņiem". Šodien mums gods jāatdod arī Friča Bārdas brāļa Jāņa meitai Birutai Bārdai, kura gadu desmitiem rūpējās par Paulīnu un pensijas laikā bija lieliska gide, uzņēma muzeja apmeklētājus," uzsvēra Anitas kundze.
Piemiņas brīdī piedalījās arī Bārdu dzimtas pārstāves Kristīne Krišjāne no Limbažiem un pociemiete Biruta Bēma-Purmale. Birutas kundze pastāstīja: "esmu "Rumbiņu" krusttēva Jura mazmeita. "Rumbiņus" iepirka divi brāļi - Jānis, Friča Bārdas tēvs, un Juris, manas mātes - Ievas - tēvs. Mana māmiņa Ieva Bārda-Bēma dzejniecei Paulīnai kāzu dienā darināja miršu vainadziņu. Man dzejnieku piemiņa ir dārga. Jāteic, Pociemā dzīvo arī Birutas kundzes māsa Velta Kociņa.
Uzrunāju arī Olitu Greizi no Cēsīm. "Mans vecvectēvs nāk no Umurgas. Par Dižgariem interesi esmu mantojusi no saviem vecākiem. Viņi mani jau no bērnības vadāja pa muzejiem un visādiem pasākumiem. Fricis Bārda ir Eiropas mēroga dzejnieks, nevarēju neatbraukt. Man šeit vajadzēja būt, jo es ļoti dievinu Friča Bārdas dzeju". Pieminekļa pakājē sagūla krāšņi ziedu pušķi gan no "Rumbiņu" pļavām, gan rozes, neļķes, lilijas un citas puķes.
Pēc piemiņas pasākuma Umurgas kapos, devāmies uz dzejnieku dzimtas mājām. Bārdu dzimtas memoriālajā muzejā sarīkojums sākās ar izstādes atklāšanu. Izstāžu telpu dzmtas mājā pirms vairākiem gadiem izloloja Aija Ēceniece. Gatavojoties jubilejas pasākumam, Valda Irmeja izveidojusi izstādi "Fricis Bārda un Paulīna Bārda fotogrāfijās un dokumentos". Izstādi atklāja Limbažu nova pašvaldības Kultūras nodaļas vadītāja Mārīte Saulīte. Klātesošos sveica arī Katvaru pagasta pārvaldes vadītāja Ausma Plūme: "Rumbiņi" ir mūsu pagasta lepnums. Šīs vietas saglabāšanā un uzturēšanā milzu darbu ir ieguldījusi Aija Ēceniece, tagad to turpina Valda Irmeja. Novēlam jums izbaudīt šīs vietas burvīgumu!" Pēc tam visus uzrunāja muzeja vadītāja. "Foto uzņēmumos redzam, cik svarīgas dzejniekam ir bijušas mājas, Fricis vasaras pavadīja dārza mājiņā un iedvesmu savai dzejai guva dabā - no pļavām birztalām, rozēm," pastāstīja Valda. Apbrīnojām apsveikumu kartītes, kuras savā dzīves laikā saņēmusi Paulīna. Tagad tikpat kā neviens kartiņas nesūta, tik skaistas arī nevar nopirkt.
Vēlāk pāri pļaviņai, garām dīķim devāmies uz Fiča Bārdas 1915.gadā celto namiņu "Dārziņi". Kopā ar Paulīnu viņš šeit nodzīvoja tikai 4 gadus, jo liktenis bija nežēlīgs, smagas slimības pieveikts, Fricis 1919. gadā aizgāja mūžībā. Namiņā mūs mīļi sagaidīja muzeja krājumu glabātāja Ieva Kalniņa. Te viss kā dzejnieku dzīves laikā - Friča istabā pie sienas vijole, uz galda tintnīca ar spalvaskātu, grāmatas un citas mīļas lietiņas, kas glabā dzejnieku piemiņu. No Ievas uzzinājām, ka vismīļākā vieta Paulīnai bijusi veranda. Arī mēs tur pasēdējām un ieskatījāmies dēla Zigurda burtnīcās un dienasgrāmatās. Pie sienām Ieva bija pielikusi Zigurda zīmējumus, par kuriem man gribas teikt - kolosāli, tēlaini! Paulīna Bārda ik vasaru pavadījusi savos "Dārziņos". Kad 1967.gadā tur atklāja memoriālo istabu, viņa kopā ar Birutu Bārdu uzņēma ciemiņus un iepazīstināja ar "Rumbiņiem".
Pēc gardām pusdienām Friča Bārdas celtās mājas pagalmā notika Rīgas mākslinieku koncerts. Namiņam šogad aprit apaļi 100.
"Par godu šim jubilejas pasākumam es jau savlaicīgi biju apņēmies sakomponēt jaunu dziesmu ciklu "Mani sapņi" ar Friča Bārdas vārdiem. Esmu šeit uzstājies arī ar šūpuļdziesmu ciklu," pastāstīja komponists Māris Lasmanis. Arī šoreiz viņa komponētās dziesmas izpildīja lieliskā dziedātāja Ieva Parša. Koncerta 2.daļā klausījāmies "Kaislību dziesmas" ar Friča Bārdas vārdiem Mārtiņa Zvīguļa izpildījuma. Mīlestība Dzejnieka dzejoļos ir svarīgākā dvēseles spēja, tā cilvēku paceļ, iedvesmo, arī sāpina. Koncerts beidzās ar skatītāju ovācijām un dziesmas "Skūpsti" atkārtošanu. Māksliniekiem ar ziediem un dāvanām pateicās I.Zariņa, M.Saulīte un V.Irmeja.
Ausekļa Limbažu teātra izrāde "Mīlestības dzeja" notika pļaviņā pie dārza mājiņas. Par izrādi jāteic - burvīga! Visu cieņu aktieriem un režisorei Intai Kalniņai par sirsnīgo, izjusto, mīlestības pilno Paulīnas Bārdas dzejas kompozīciju un fragmentiem no Friča Bārdas vēstulēm Paulīnai. Nekas jau "Rumbiņos" no tiem laikiem nav mainījies - tāpat pie dārza mājiņas zied rozes, ābeles un ķirši sola bagātīgu ražu, ikvienu ienācēju sveicina baltie bērzi, aiz sētas pļavas...Aktieriem un režisorei pateicās jau iepriekš minētās amatpersonas.
Pāri pļavām un koku galotnēm aizvijās aktieru un skatītāju kopīgi izpildītās dziesmas "Dzīvīte, dzīvīte - šūpojos tevī" skaņas. Daudzos skatītājus uzrunāja kādreizējais Katvaru pagasta priekšsēdētājs Mārtiņš Ritums Treimanis. "Savulaik kā pašvaldības vadītājs es centos "Rumbiņu" vārdu nest pasaulē. Pēc manas ierosmes un aicinājuma šeit viesojušies viesojušies Imants Ziedonis, Ēriks Hānbergs, Aivars Berķis un citi. Savulaik "Rumbiņu" dīķi pieteicu konkursam "Lauku sēta ir gudra". Dzejniekam ir brīnišķa bērnu dzeja. Fricis Bārda lieliski parāda mazā cilvēkbērna un sajūtas par pasaules redzējumu par daudzām lietām". Viņš lieliski, izteiksmīgā intonācijā norunāja "Bukuragu".
Savulaik kādreizējās Friča Bārdas Pociema pamatskolas skolotāja Velga Vitoliņa radīja mūziku Dzejnieka dzejolim "Dieva nams". To bērni dziedāja pagasta un skolas pasākumos, arī "Rumbiņos". Bet šoreiz šo dziesmu visiem jubilejas svinētājiem veltīja M.R. Treimanis. Patiesībā, ieejot "Rumbiņu" sētā, mēs jau arī jūtamies kā Dieva namā.
Svinību noslēgumā dīķmalā pie ugunskura muzeja vadītāja un Mārīte Saulīte visus cienāja ar jubilejas torti. Neizpalika arī salūts, kā jau dzimšanas dienas svinībās. Svētku dalībnieku pulkā, protams, bija arī Bārdu dzimtai piederīgie. Sava vīra senču sētā uzrunāju skolotāju Dainu Bārdu. "Paulīnas mīlestība sirsnība un labestība bija neizmērojama. Manī palikušas jaukas atmiņas par viņu. Paulīna, dzīvojot vientulībā, atrada sevī prieku, bet šis prieks mijās ar dziļām sāpēm un skumjām. Apprecoties ar Frici, dzīve rādījās tik saulaina, tāpēc nostalģija pēc tās viņai palika uz mūžu", teica Dainas kundze. Viņas meita farmaceite Kristīne Krišjāne piebilda: "Mēs vienmēr uz "Rumbiņiem" braucam arī sēņot".
Sarīkojuma gaitā māla traukos baudījām zirņus ar speķi un sīpoliem, pacēlām vīna glāzes, lai šī piemiņas vieta saglabājas mūžīgi, cienājāmies ar zemenēm un ķiršiem, arī kliņģeri. Visi bijām sajūsmā par tik pārdomātu pasākumu. Līga Magone teica: "Es atkal guvu emocionālu baudījumu. Liekas, ka šeit katrs koks stiprina un spēcina". Daba atjauno spēkus. Šeit katrs koks un krūmiņš apravēts, plašā teritorija izpļauta. Strādnieki Ilona un Varis un pati muzeja vadītāja, tāpat Ieva Kalniņa paveikuši milzu darbu. Tādēļ jau arī visas dienas garumā Valdai Irmejai, arī Aijai Ēceniecei no apmeklētājiem skanēja pateicības vārdi. Savukārt muzeja vadītāja teic mīļu paldies visiem, kas palīdzēja radīt šos skaistos svētkus.
Vēl tikai gribu piebilst, ka arī man pašai "Rumbiņi" ir ļoti mīļi un tuvi. Ar tiem esmu kopā jau no 1970.gada. Vienmēr es esmu uzsvērusi, ka nāku no Friča Bārdas Dzimtenes. Esmu piedalījusies talkās, arī pati tās rīkojusi, apmeklējusi Dzejas dienas, Jāņu ielīgošanu, jubileju pasākumus.
Jubilejas svinības atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds, Vidzemes plānošanas reģions, Limbažu novada pašvaldība un Kultūras nodaļas vadītāja Mārīte Saulīte, Katvaru pagasta pārvalde.
Uz sarakstu
