Salacgrīvā apspriež "Rail Baltica" alternatīvas

Kā pilsētas informācijas portāls Limbazi24.lv uzzināja Salacgrīvas novada pašvaldībā, līdz šim apspriestas un vērtētas bijā šī dzelzceļa iespējamās divas trases, tagad, pēc darba grupas intensīva darba un, ņemot vērā pamatotus un argumentētus pašvaldību un iedzīvotāju viedokļus un priekšlikumus, Salacgrīvas novadā ir izstrādāti divi papildus alternatīvie risinājumi - C4 alternatīva - dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica posms Salacgrīvas novada Liepupes pagastā, un C5 alternatīva - dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica posms Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā un Limbažu novada Viļķenes pagastā. Sākotnējā sabiedriskā apspriešana Salacgrīvā notika tikai par šīm – Rail Baltica trases papildu alternatīvām.

Jaunbūvējamā dzelzceļa Rail Baltica pētniekiem, sadarbojoties ar pašvaldībām un ņemot vērā vietējo iedzīvotāju ierosinājumus, izstrādājot alternatīvās trases Salacgrīvas novadā, izdevies atrast kompromisu. Salacgrīvā, ņemot vērā darba grupas ierosinājumus, izveidotajām diviem dzelzceļa trases jaunajiem variantiem būs mazāka ietekme uz īpašumiem un aizsargājamām dabas teritorijām.

Neils Balgalis, trases pētnieku – pilnsabiedrības RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts, atgādināja, cik sarežģīts darbs paveikts: "Risinājumu meklējumos mums bija jāsabalansē iedzīvotāju, pašvaldību, vēstures un vides faktori. Latvijas teritorijā vietās, kur bija visasākā interešu sadursme, tika izstrādātas šīs Rail Baltica trases alternatīvas jeb jauni trases novietojumi, kuras nule kā apspriedām. Gribu teikt lielu paldies Salacgrīvas novada izveidotajai iedzīvotāju darba grupai, ar kuru bija ļoti konstruktīva un ražīga sadarbība. Pēcapspriedes šīs alternatīvas tiks iekļautas ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumā kā viena no ziņojuma sastāvdaļām, kuru sabiedriskajai apspriešanai nodos oktobrī. IVN ietvaros tiks precizēta un noteikta dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica nodalījuma joslas atrašanās vieta. Savukārt nākamgad, februārī, visi trašu varianti būs jāizvērtē un jāakceptē novadu deputātiem."

Salacgrīvas kultūras namā uz sabiedrisko apspriešanu bija pulcējies daudz mazāk iedzīvotāju nekā iepriekš, jo runa bija tikai par alternatīvajiem posmiem. To, ka attaisnojusies iedzīvotāju konsultatīvās darba grupas izveide un ņemti vērā ierosinājumi, atzinīgi vērtēja arī Salacgrīvas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Cīrulis, piebilstot, ka salacgrīvieši vēlas arī izveidot staciju.

Salacgrīvas novadā viena alternatīva (C4) virzās pa Liepupes pagastu 12,9 km garumā un tā ir trasēta pa meža zemēm, skarot mazāk dzīvojamo teritoriju (pie Dravniekiem) nekā A alternatīvas A3 posma ziemeļu daļa Melbāržos, kā arī mazāk ietekmē esošo transporta infrastruktūru, šķērsojot tikai vienu pašvaldības autoceļu. Alternatīvā trase šķērso Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta neitrālo zonu. Dabas liegums "Vidzemes akmeņainā jūrmala" atrodas apmēram 3 km uz rietumiem no tās atrodas, dabas liegums "Dziļezers un Riebezers" atrodas apmēram 3 km uz dienvidaustrumiem no tās un dabas liegums "Vitrupes ieleja" apmēram 8 km uz ziemeļiem. Savukārt otra trases alternatīva (C5) ir dzelzceļa posms Salacgrīvas pagastā un Limbažu novada Viļķenes pagastā. Šīs trases garums ir 20,9 km. Tā neskar esošo apbūvi ap autoceļu A1 (Via Baltica), apiet Svētciemu, iet pa meža zemēm un šķērso mazāk ceļu. C5 alternatīva šķērso NATURA 2000 dabas liegumu "Vitrupes ieleja" dabas lieguma zonā, kā arī šķērso Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu. Apmēram 3 km uz rietumiem no tās atrodas dabas liegums "Vidzemes akmeņainā jūrmala".

Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs projekta izstrādātājiem jautāja cik pamatotas ir baumas, ka šis objekts Rail Baltica varētu kļūt par nacionālas interešu nozīmes objektu. Ja tās ir pamatotas, tad pastāv iespējas, kad pašvaldību viedoklis, lēmums par trases būvniecību nevienam vairs nebūs saistošs. 

Atbildot uz šo jautājumu Neils Balgalis sacīja, ka bažām nav pamata, jo 99,3 % pašvaldību ir panākta principiāla vienošanas par trases novietojumu. Projekta izstrādātāji uzskata, ka šis process ies tālāk kā paredzēts, jo to nosaka likums par ietekmes uz vidi novērtējumu. Pašvaldību izslēgšana no spēles ir iespējama tikai tad, ja tā negrib vai nav spējīga pieņemt lēmumu par trases novietojumu. 

Paredzētā darbība ir elektrificēta jaunbūvējama divceļu dzelzceļa līnija gan pasažieru, gan kravas vilcienu kombinētajai satiksmei. Tā iekļauj dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecību Latvijas teritorijā no Igaunijas robežas līdz Lietuvas robežai, tai skaitā nodrošinot Eiropas standarta platuma dzelzceļa infrastruktūras pieslēgumu Rīgas pasažieru stacijai un starptautiskajai lidostai "Rīga", citas saistītās infrastruktūras (kravu un pasažieru termināļi, apkopes punkts, depo u.c.) būvniecību, dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica energoapgādes būvniecību, citas infrastruktūras pārbūvi šķērsojumu vietās (ceļi, gāzes vadi, utt.).

Paredzētajai darbībai ir divas pamatalternatīvas (A un B alternatīvas), kas sākas pie Igaunijas /Latvijas robežas turpinās caur Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils novadiem, Rīgu, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Bauskas novadiem līdz Latvijas/Lietuvas robežai, kā arī alternatīvi posmi C1, C2, C3, C4 un C5.

Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni.

Uz sarakstu