Skolēnu autobusi rada zaudējumus regulārās satiksmes pārvadatājiem
Regulāro pasažieru pārvadājumu veicējiem gadu no gada samazina valsts piešķirto dotāciju, nākas palielināt braukšanas biļešu cenas, slēgt autobusu reisus, bet tajā pat laikā tiek pieļautas darbības, tostarp skolēnu autobusu komercpārvadājumi, kas liedz izvairīties no minētajiem soļiem.
"Nereti ir situācija, kad skolēnu autobuss aizbrauc pa priekšu satiksmes autobusam, paņem visus pasažierus, un tad nākas slēgt regulāros reisus vai pat maršrutus. Arī pēdējie notikumi, kad, izkāpjot no autobusa, bojā gāja skolniece pierāda, ka kaut kas nav kārtībā. Pēc mūsu saprašanas skolēnu autobusam bērns ir jānogādā no vienas drošas vietas līdz otrai – no mājas durvīm līdz skolas durvīm," teica Ošenieks.
Viņš skaidroja, ka ar Šveices programmā iepirktajiem, tā dēvētajiem oranžajiem autobusiem, tāda problēmu nepastāv un tur viss ir stingri atrunāts. Savukārt autobusi, kuri pirkti par pašvaldību līdzekļiem pārvadā ne tikai skolēnus, bet arī pašvaldības teritorijā dzīvojošos. Pašvaldības skaidro, ka šie autobusi pirkti par pašvaldību līdzekļiem, tādēļ arī drīkst pārvadāt pašvaldības un pagastu iedzīvotājus. Ošenieks gan piebilst, ka komercpārvadājumus nedrīkst veikt ar autobusiem, kuri paredzēti pašpārvadājumiem, kādi ir skolēnu autobusi.
Visā Latvijā šāda problēma nepastāv, asociācijai ir informācija, ka ļoti nopietna šī problēma ir Talsu novadā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā referente Linda Tilta komentējot situāciju, kad nereti ar skolēnu autobusiem tiek pārvadāti arī pasažieru par maksu, portālam Pilseta24.lv teica: "Primārais mērķis ir nodrošināt skolēnu pārvadājumu veikšanu no dzīvesvietas līdz izglītības iestādei, tie nav izmantojami komercpārvadājumu veikšanai".
Viņa skaidroja, ka 2011.gada 20.decembrī pieņemtie Ministru kabineta (MK) noteikumi par grozījumiem MK 2004.gada 20.aprīļa noteikumos "Kārtība, kādā veicami pasažieru un kravas pašpārvadājumi" atļauj autobusus izmantot arī pašvaldības funkciju veikšanai. Savukārt 2011.gada 5.decembra valdības sēdē tika nolemts, ka Satiksmes ministrija (SM) sadarbībā ar VARAM līdz šā gada 1.martam izvērtēs nepieciešamo grozījumu iestrādi Autotransporta likumā un attiecīgi lems par jaunu MK noteikumu izstrādi par neregulārajiem pārvadājumiem, definējot terminu "skolēnu pārvadājumi".
Pēdējo gadu laika novadu pašvaldībām piešķirot finansējumu no dažādām programmām, skolēnu pārvadāšanai visā Latvijā iepirkti 302 autobusi, tostarp Latgales reģionā iegādājās visvairāk autobusu – 90.
"Skolēnu autobusi tika iepirkti, lai nodrošinātu skolēnu pārvadājumus novadu teritorijās, kurās nav nodrošināta sabiedriskā transporta kustība vai sabiedriskā transporta kursēšanas grafiks neatbilst skolu darba grafikam. Tāpat arī veiktā izglītības reforma, kuras rezultātā reorganizēja un slēdza vairākas izglītības iestādes, radīja nepieciešamību iegādāties autobusus," sacīja Tilta.
Iegādājoties jaunos autobusus, pašvaldības izstrādāja skolēnu pārvadāšanas maršrutus, kas nepārklājās ar sabiedriskā transporta maršrutiem un, kur sabiedriskais transports nenodrošināja skolēnu nokļūšanu līdz skolai vai atpakaļ vajadzīgajā laikā. Izstrādātie maršruti tika saskaņoti ar plānošanas reģioniem.
Pēc VARAM sniegtās informācijas, 2010.gadā Valsts reģionālās attīstības aģentūra veica pašvaldību aptauju un noskaidroja, ka pašvaldības ekspluatē autobusus, kuru izlaiduma gadi ir no 1977.gada līdz 1990.gadam. Piemēram, Latgales reģionā bija 39 autobusi, no tiem četriem izlaidumu gadi bija līdz 1980.gadam, bet pārējiem 35 - līdz 1990.gadam. Savukārt Vidzemē bija 23 autobusi, kuru izlaiduma gadi bija no 1966.gada līdz 1990.gadam.
Novadu pašvaldībām līdz šā gada 1.martam un turpmāk katru gadu (5 līdz 6 gadu periodā) Valsts reģionālās attīstības aģentūrai jāiesniedz informācija par skolēnu autobusu ekspluatāciju, kas iepirkti no Sociālās drošības tīkla stratēģijas un Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālā projekta.
Pēc pašvaldību pārskatu saņemšanas tiks apkopota arī informācija par autobusu ekspluatācijas izmaksām. Ņemot vērā, ka iegādātie autobusi ir dažādas ietilpības, to vidējās ekspluatācijas izmaksas būs atšķirīgas. Tāpat arī plānotais degvielas patēriņš ir atšķirīgs ziemas un vasaras periodos.
No kopumā iepirktajiem 302 autobusiem Sociālās drošības tīkla stratēģijas, lai sniegtu atbalstu iedzīvotājiem situācijā, kas Latvijā izveidojās finanšu un ekonomiskās krīzes un vairāku nozaru strukturālo reformu rezultātā - 62 pašvaldības iegādājās 99 autobusus. Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālā projekta "Pašvaldību aktivitāšu īstenošana, lai nodrošinātu skolēnu pārvadāšanu un ar to saistītos atbalsta pasākumus" ietvaros 59 pašvaldības iegādājās 110 autobusus. Savukārt īstenojot valsts budžeta programmu "Atbalsts novadiem infrastruktūras attīstībai" 39 pašvaldības iegādājās 93 autobusus.
SM Komunikācijas nodaļas vadītāja Elīna Balgalve atzīmēja, ka būtiski ir sakārtot tiesisko bāzi attiecībā uz skolēnu pārvadājumiem, lai novērstu situāciju, kad ar skolēnu autobusiem tiek pārvadāti pasažieri par maksu, tādējādi atņemot klientus regulārajiem pasažieru pārvadātājiem. Lai šo problēmu risinātu, SM jau tuvākajā laikā sagatavos un nosūtīs vēstuli VARAM, aicinot stingrāk kontrolēt šādu autobusu izmantošanu.
Uz sarakstu
