Speciālisti: vasaras laikam ekonomisko guvumu maz
Ekonomikas ministrija (EM), atsaucoties uz starptautiskiem zinātniskiem pētījumiem, norāda, ka pāreja uz vasaras laiku samazina izlietotās elektroenerģijas daudzumu. Skaitļi gan liecina par ļoti mazu ietaupījumu. Kopumā, kā rāda pētījumi, tie ir 0,5%, kas naudas izteiksmē, saskaitot visus plusus un mīnusus, ES ļauj ieekonomēt tikai 200 miljonus eiro. Jo, izrādās, ka ietaupītos kilovatus aprij kondicionēšanas iekārtu un apkures ieslēgšana drēgnajos rītos.
Latvijas enerģētiķi apliecina: jēgas no šādas laika bīdīšanas ir maz. "Analizējot divus galvenos elektroapgādes rādītājus – slodzes nosegšanu un enerģijas piegādes nodrošinājumu –, jāsecina, ka pēc pārejas uz vasaras laiku uzrādītie parametri izmainījās ļoti maz. Pāreja uz vasaras laiku nekādu ietekmi uz "Latvenergo" komercdarbību nav atstājusi, elektroenerģijas patēriņa ietaupījums valstī nav novērojams," laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" uzsver Latvenergo preses sekretāre Iveta Bidere. Daudz lielāku iespaidu uz izmaiņām atstāj atsevišķu uzņēmumu, kas izmanto īpaši jaudīgas iekārtas, darbība, kā arī tās saskanēja ar ilggadējiem novērojumiem par slodzes atkarību no gaisa temperatūras.
Arī RTU mācībspēks, energokompānijas BEKKonsult vadītājs Ivars Bekmanis tam visam neredz nekādu ekonomisko pienesumu. "Bija jau domāts, ka ražošanai enerģiju tērēs mazāk. Diemžēl neesmu redzējis nekādus nopietnus pētījumus par reāliem ieguviem," atzīst I. Bekmanis, piebilstot, ka tā vairāk tāda rutīna – iesākts ir, tad jau jādara tā turpmāk.
Par spīti visai nelielajiem bonusiem, ne ES, ne Latvija negrasās atteikties no vasaras laika. "Ņemot vērā pozitīvo ietekmi uz atsevišķām tautsaimniecības nozarēm (piemēram, izklaides un atpūtas biznesu), ir nolemts saglabāt šo praksi," laikrakstam argumentē EM.
Uz sarakstu
