Strautiņš: Latvijas rūpniecības tuvākās nākotnes izredzes sākušas uzlaboties
Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi apstrādes rūpniecības izlaide decembrī samazinājusies par 1,6%. Strautiņš skaidroja, ka, par laimi, šis kāpiens uz leju bija no līdz šim augstākā punkta krīzes pārvarēšanas periodā, decembra izlaides apjoms bija otrais lielākais 2011.gadā. Tas arī noticis īsi pirms brīža, kad pasaulē sāka mazināties bažas par krīzes otrā viļņa smagumu.
2012.gada pirmais mēnesis bijis necerēti veiksmīgs pasaules finanšu tirgos un februāra pirmās dienas nav sliktākas, piebilda Strautiņš. Par pasaules rūpniecības tendencēm laicīgi ziņojošie iepirkumu vadītāju noskaņojuma indeksi rāda, ka ļaunākais varētu būt pāri, sacīja Strautiņš un piebilda, ka par to lielā mērā var pateikties jaunajam Eiropas Centrālās bankas prezidentam Mario Dragi, kurš atšķirībā no sava priekšgājēja ir nevis ideologs, bet pragmatiķis.
"Briesmas gan vēl nav pāri, taču var justies mierīgāk nekā pirms pāris mēnešiem. Jaunākā statistika, citas ziņas un dzīves iespaidi liek domāt, ka turpmākajos mēnešos Latvijā gaidāms ļoti pakāpenisks ražošanas pieaugums, gada pieauguma rādītājam gan samazinoties, jo 2011.gadā izaugsme bija strauja," uzskata Strautiņš.
Apstrādes rūpniecības samērā vājo rezultātu decembrī noteica galvenokārt 2011.gada laikā mazākie apjomi apģērbu ražošanā, farmācijā, kā arī krass kritums pret novembri metālizstrādājumu ražošanā. Par laimi, nav ziņu, ka šīs nozares būtu dziļas lejupslīdes sākumā, tā vienkārši gadās, sacīja Strautiņš.
Pārsteidzošākā apstrādes rūpniecības apakšnozare ir kokapstrāde, tā, par spīti ne gluži optimistiskajam pašas nozares viedoklim, ir sasniegusi augstāko līmeni kopš marta sezonāli izlīdzinātajos gados. Visu laiku apjoma rekordu sasniegusi dziļākas pārstrādes produktu ražošana, piebilda Strautiņš.
"Vērtējot uz kopējā Eiropas fona, mūsu ražotājiem decembrī un ceturtajā ceturksnī kopumā klājies samērā labi, pieauguma tempi gada griezumā joprojām bija vieni no spēcīgākajiem Eiropā. Jaunākie dati par pasūtījumiem tieši Latvijai parāda vislabāko tendenci," sacīja Strautiņš.
Prognozējot apstrādes rūpniecības apakšnozaru turpmākās sekmes, labāku sniegumu varētu sagaidīt no mēbeļu ražošanas, kurai pērn tā arī neizdevās sasniegt noturīgu izaugsmi, taču šķiet, ka beidzot ražojošie aktīvi šajā sektorā nonāk pie cilvēkiem, kas prot ar tiem strādāt, prognozēja Strautiņš.
"Tāpat investīciju un eksporta pieaugums beidzot varētu iecelt saulītē piena pārstrādi. Ja vien pasaule neīstenos kādu no sliktākajiem scenārijiem, turpināsies metālapstrādes un mašīnbūves panākumu stāsts, bet izaugsme noteikti būs lēnāka nekā pērn, un sagaidāmais izlaides kritums Eiropas autorūpniecībā par 8% ir būtisks riska faktors," sacīja Strautiņš.
Viņš piebilda, ka 2011.gada decembris ir bijis labs piemēram tam, kādus jokus ar nozaru dinamikas līknēm Latvijā var izspēlēt laika apstākļi - enerģētikā izlaide gada griezumā kritās par 15%, bet ieguves rūpniecībā produkcijas apjomi pieauga par 49%. "Neparastais siltums šīs līknes pašsaprotamu iemeslu dēļ ietekmēja diametrāli pretēji. Nav šaubu, ka janvārī būs noticis tieši pretējais," piebilda Strautiņš.
Jau ziņots, ka 2011.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 8,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tai skaitā apstrādes rūpniecībā pieaugums bija par 11,5%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 8%, elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē - par 0,9%. Rūpniecības produkcijas pieaugumu galvenokārt ietekmēja kokapstrādes, metālapstrādes un iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozaru sekmīgais darbs.
2011.gadā rūpniecības produkcijas izlaide faktiskajās cenās bija 4,759 miljardi latu, 4.ceturksnī - 1,238 miljardi latu, tai skaitā decembrī - 395,3 miljoni latu.
Lielākais rūpniecības produkcijas izlaides pieaugums apstrādes rūpniecībā bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā - par 59,7%, elektrisko iekārtu ražošanā - par 48,1%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā - par 37,1%.
Uz sarakstu
