Taimiņu resursu papildināšana Salacas upē

Projekta laikā no 1.oktobra līdz 15.novembrim IK "J.A.N.K.I" veica 50 taimiņu vaislinieku (25 mātes un 25 tēvi) nozveju Rīgas jūras līča un Salacas upes grīvas rajonos, tad tos nogādāja Kārļu zivju audzētavā, kur no taimiņiem iegūtajiem ikriem jāizaudzē 16 800 smoltu viengadnieki, kuri pēc tam jāatlaiž Salacas upē.

Projekta kopējās izmaksas 1870 eiro, no tiem 1585 eiro Zivju fonda un 285 eiro domes pašvaldības finansējums.

Šo projektu saskaņoja VARAM (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija) un Zinātniskais institūts "BIOR", kontrolēja un zvejas atļauju izdeva Valsts vides dienests. Atļaujas derīguma termiņš bija līdz brīdim, kamēr noķer projektā atļauto taimiņu skaitu – 50. Zinātniskais institūts "BIOR" arī apstiprināja pašvaldības izstrādāto taimiņu pavairošanas programmu Salacai uz diviem gadiem, kurā aprakstītas visas veicamās darbības – taimiņu ķeršana, transportēšana uz zivju audzētavu, slaukšana, un atgriešana atpakaļ upē, tās īstenošanas laiks ir no šī gada 1.oktobra līdz 2017.gada jūnijam. 2017.gada pavasarī plānota no vaislinieku ikriem izaudzēto  smoltu (vid. svars ne mazāks par 14 g) ielaišana Salacas upes baseinā. Visi mākslīgi audzētie smolti tiks iezīmēti nogriežot taukspuru.

Lai veiksmīgi realizētu projektu Salacgrīvas novada dome slēdza pakalpojuma līgumu ar IK "J.A.N.K.I". Minētajam komersantam ir 15 gadu pieredze zvejošanai piekrastē un tas ir sadarbojies vaislinieku uzglabāšanai paredzēto murdu izgatavošanā un apsargāšanā ar firmu, kas 2011. un 2012.gadā veica šo pasūtījumu. Taimiņu vaislinieku nozvejai izmantoja divus murdus, augstums 2 un 2,5 m, sētas garums 140m un 160m, ar linuma acs izmēru 60mm un tīklu, acs izmērs no 110 mm. Līdz vaislinieku nodošanai Institūta BIOR Zivju audzētavai "Kārļi" nozvejotos vaisliniekus uzglabāja speciāli tam paredzētos būros, kuri novietoti Salacas upes grīvā. Būriem tika nodrošināta apsardze visas diennakts garumā.

IK "J.A.N.K.I." īpašnieks Nikolajs Koluškins stāsta "Piekritu realizēt projektu tāpēc, ka dzīvoju ar domu par priekšdienām. Šajā projektā iesaistījās visi ģimenes locekļi, jo jūra ir mana iztika un mūsu pašu pavairotā zivs ir kvalitatīvāka un arī dārgāka, tādēļ arī domājam par taimiņu populācijas un sava biznesa saglabāšanu. Pēc trim, četriem gadiem šī gada mazuļi būs ķerami. Šis bija laika ietilpīgs process, bija smagi, jūrā katru dienu no rīta līdz vakaram. Taimiņus lasījām kopā pa vienam, diviem, ņēmām nost roņiem, tie bija neapmierināti. Palīdzēja dēli Jānis un Artūrs."

Noķertie taimiņi jau aizvesti uz audzētavu Kārļi, un tie, kas dzīvi un netraumēti, šogad pirmo reizi, kā paredzēja projekts, atgriezušies atpakaļ Salacā.

Projekta koordinatore Solvita Kukanovska ir apmierināta "taimiņu vaislinieki ir noķerti, līdz ar to ir Zivju fonda finansētais projekts ir noslēdzies, kuru realizējot noķērām taimiņu vaisliniekus, audzētavā viņus slauca, tagad divus gadus "Kārļos" viņi augs, lai 2017.gada vasarā atgrieztos Salacā. Pašvaldība tagad rakstīs projektu, lai dabūtu naudu mazuļu audzēšanai un atlaišanai upē, jo lai to izdarītu arī ir vajadzīgs finansējums."

S.Kukanovska uzskata, ka šim vajadzētu būt trīs gadu projektam, vienā apvienojot visu, tas sāktos 2015. un noslēgtos 2017.gadā, taimiņu mazuļus atlaižot Salacā. "Realizējot šādus projektus mēs varētu sadarboties ar Salacas upes baseinā esošajām pašvaldībām, kā to paredz noslēgtais sadarbības līgums," teic projekta koordinatore.

Solvita Kukanovska ir apmierināta ar IK "J.A.N.K.I" darbu – "viņiem nebija problēmu noķert taimiņus, lai gan citi teica, ka nekas nesanāks. Ilgāks laiks pagāja, kamēr komersants saņēma atļauju un saskaņojumu vaislinieku ķeršanai, ko izsniedza Valsts vides dienests. Pirmais taimiņu pavairošanas programmas posms ir noslēdzies, gaidīsim mazuļus izaugam un atgriežamies Salacā."

Uz sarakstu