Varētu atcelt samazinātās PVN likmes vai mainīt pensiju iemaksas
Finanšu ministrija (FM) aprēķinājusi, ka ilgtermiņā darbaspēka nodokļu samazināšanai Latvijā paredzama pozitīva ietekme, taču īstermiņā trīs gadu periodā tās kompensēšanai vajadzīgi 200 miljoni latu. Šāda summa nepieciešama, ja Latvija vēlas sasniegt Lietuvas un Igaunijas darbaspēka nodokļu līmeni, samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi no pašreizējiem 25% līdz 21%, bet neapliekamo minimumu palielinot no 45 latiem līdz 90 latiem. Tādējādi iecerēts radīt vienādus konkurētspējas apstākļus Baltijas valstīs. Virzība uz izmaiņām varētu sākties jau 2013.gadā.
Valdības deklarācijā darbaspēka nodokļu samazināšana (indikatīvi par deviņiem procentpunktiem) paredzēta, nepalielinot kopējo nodokļu slogu. Ieņēmumu samazinājumu plānots kompensēt, tostarp 1/3 no kopējā samazinājuma varētu kompensēt, pārnesot nodokļu slogu uz patēriņu un īpašumu, bet 2/3 - samazinot ēnu ekonomikas līmeni.
Pašlaik darbaspēka nodokļu samazinājums tiek veidots trīs gadu periodā, laikrakstam "Dienas Bizness" stāsta FM valsts sekretāres vietnieks Juris Stinka. "Kopējā negatīvā ietekme, kam mums jāatrod avoti, kā to kompensēt, īstermiņā ir aptuveni 200 miljoni latu," viņš norāda, piebilstot, ka ilgtermiņā ietekme būs pozitīva, jo tiks stimulēta nodarbinātība, investīcijas un mazināts ēnu ekonomikas līmenis.
Izvēles iespēju ieņēmumu krituma kompensēšanai šajos trijos gados nav daudz, atzīst J. Stinka. Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) palielināšanu FM vērtējot piesardzīgi, jo, ņemot vērā iedzīvotāju maksātspēju, "ir sajūta, ka tas līmenis aptuveni ir sasniegts un kādu brīdi ir jānotur".
Iespējams ieņēmumu avots ir samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmju atcelšana, kas gan nav iespējams līdz 2014.gadam, kad plānots ieviest eiro. "Jāņem vērā, ka no kopējās ietekmes, kas varētu būt ap 70 miljoniem latu, vismaz puse vai vairāk par pusi mums ir jāatrēķina kā kompensējošu pasākumu, jo samazinātās PVN likmes ir palikušas tieši tajās grupās, kas ir sociāli visjutīgākās - medikamenti, sabiedriskais transports," min J. Stinka. Tā ir smaga diskusija, un tuvākais, kad to var izdarīt, ir ne ātrāk par 2014., 2015.gadu, viņš prognozē. Vēl aptuveni 20 miljonus latu vai pat vairāk katru gadu iespējams gūt no ēnu ekonomikas apkarošanas.
Konceptuāls jautājums ir par pensiju otro līmeni. Vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem paredz, ka 2013.gadā Latvija atjaunos iemaksas pensiju 2. līmenī 6% apmērā, ja budžeta situācija uzlabosies atbilstoši prognozēm. Tas veido vairāk nekā 100 miljonu latu fiskālo ietekmi, laikrakstam "Dienas Bizness" stāsta J. Stinka. "Ja mēs ejam lēnāk uz šiem 6% vai šo celšanu atliekam, rodas fiskālā telpa virzīties uz priekšu ar darbaspēka nodokļu reformu," viņš skaidro. Šādi lēmumi gan būtu jāsaskaņo ar aizdevējiem, turklāt jāņem vērā tiesiskā paļāvība.
Uz sarakstu
