Vidzemē dzīvojošajiem visbiežākais risks īpašumos ir šķidruma un tvaika noplūde
Kā pilsētas informācijas portālu tīklu Pilseta24.lv informē BALTA Korporatīvās komunikācijas vadītāja Juta Šteinerte, lielākā daļa no šiem negadījumiem Vidzemes reģionā radušies šķidruma vai tvaika noplūdes (50%), dabas stihiju iedarbības (20%) vai ugunsgrēka (11%) rezultātā. Salīdzinoši mazākais atlīdzību pieteikumu skaits tiek saņemts par īpašuma apzagšanu un tās laikā radītiem ēkas bojājumiem (7%) vai īpašumam ļaunprātīgi nodarītiem bojājumiem (6%).
"BALTA Vidzemes filiālēs jauni atlīdzību pieteikumi, kas saistīti ar īpašuma apdrošināšanu, tiek saņemti teju katru dienu. Lai gan liela daļa no pieteikumiem tiek saņemti par mazākas smaguma pakāpes negadījumiem īpašumā, kad cietusi ir tikai viena telpa vai tās daļa, nereti klientiem nākas piedzīvot pavisam smagus negadījumus, kuru cēlonis visbiežāk ir ugunsgrēks. Ēkas atjaunošana var aizņemt arī gadu, kura laikā klientam ir kaut kur jādzīvo, tāpēc, apzinoties potenciālās neērtības šādās situācijās, mēs kā apdrošinātāji ne tikai sedzam ēkas remonta izmaksas, bet arī mājokļa aizvietošanas izmaksas," norāda BALTA atlīdzību direktors Ingus Savickis.
Apdrošinātāja rīcībā esošie dati liecina, ka, lai gan ugunsgrēki īpašumos Vidzemes reģionā notiek daudz retāk nekā, piemēram, šķidruma vai tvaika noplūde un dabas stihijas radītie postījumi, par šī tipa negadījumiem BALTA cietušajiem Vidzemē izmaksā aptuveni trīs reizes lielākas atlīdzību summas. Pēdējo trīs gadu laikā par uguns nelaimēm īpašumos Vidzemes reģionā BALTA atlīdzībās izmaksā vidēji 8569 eiro par gadījumu, kamēr vidējais zaudējumu apmērs par šķidruma vai tvaika noplūdi sasniedz 619 eiro, bet vidējā atlīdzību izmaksa par dabas stihiju postījumu radītajiem zaudējumiem - 2140 eiro.
Tāpat dati liecina, ka vissmagākie šķidruma vai tvaika noplūžu, kā arī dabas stihiju radītie postījumi ēkām ir notikuši Ogrē un tās apkārtnē. Pēdējo trīs gadu laikā par šķidruma vai tvaika noplūdes radītiem zaudējumiem BALTA atlīdzībās Ogrē dzīvojošajiem izmaksājusi 34 894 eiro, bet par dabas stihijas radītiem postījumiem – 154 789 eiro. Savukārt smagākie ugunsgrēku negadījumi pēdējo trīs gadu laikā ir notikuši Limbažos un Cēsīs. Par ugunsgrēka radītiem zaudējumiem Limbažos BALTA atlīdzībās izmaksājusi 210 654 eiro, savukārt zaudējumu atlīdzīnāšanai Cēsīs – 82 723 eiro. Nepatīkamo situāciju apstiprina arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) dati, kas rāda, ka Limbažos vidēji katru trešo dienu VUGD saņem izsaukumu par notikušu ugungrēku īpašumā, savukārt gadā kopā - gandrīz 115, taču Cēsis katru ceturto dienu tiek reģistrēts ugunsgrēks, gadā – gandrīz 95.
Savukārt, izpētot atlīdzību pieteikumu datus par Valmieru un tās apkārtni, novērojams, ka pēdējo trīs gadu laikā par negadījumiem īpašumos Valmierā katru mēnesi atlīdzībās tiek izmaksāti apmēram 2700 eiro. Kopumā šajā periodā BALTA Valmieras filiālē tika saņemti 58 šāda tipa atlīdzību pieteikumi, un atlīdzībās izmaksāti 73 016 eiro. Līdzīga situācija ir novērojama arī Alūksnē – pēdējo trīs gadu laikā par negadījumiem īpašumos katru mēnesi atlīdzībās izmaksāti apmēram 2025 eiro. Kopumā šajā periodā ir saņemti 28 ar īpašuma apdrošināšanu saistīti negadījumi, par kuriem kopumā atlīdzībās izmaksāti 59 844 eiro.
Tikmēr BALTA filiālēs Valkā un Gulbenē katru mēnesi atlīdzībās tiek izmaksāti attiecīgi apmēram 1800 eiro un 1200 eiro. Kopumā pēdējo trīs gadu laikā BALTA Valkas filiālē tika iesniegti 32, savukārt Gulbenes filiālē - 25 atlīdzību pieteikumi par negadījumiem īpašumos. Šo negadījumu zaudējumu atlīdzināšanai BALTA Valkā dzīvojošajiem izmaksāja 48 907 eiro, savukārt Gulbenē dzīvojošajiem – 41 383 eiro.
Uz sarakstu
