Visbiežāk vilto viena lata monētas
![](http://img.pilseta24.lv/media/816x610/pilseta24-news-archive/1293/1293317.jpg)
Visbiežāk Latvijā vilto tieši viena lata monētas - no pagājušajā gadā atklātajām viltotajām 32 154 Latvijas naudas zīmēm, 25 982 bija vienlatnieki, liecina Latvijas Bankas (LB) apkopotie dati.
Latvijā vairāk nekā 90% viltotās naudas ir monētas, bet banknotes veido vien salīdzinoši nelielu viltotās naudas daļu, pilsētas informācijas tīkla portālam Pilseta24.lv pastāstīja Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomikas noziegumu apkarošanas pārvaldes galvenais inspektors Raitis Kalnačs.
Pirmie pamana inkasatori un pārdevēji
Policijā ar aizdomām par viltotu naudu visbiežāk vēršas inkasatori, kā arī banku un valūtas maiņas punktu pārstāvji, savukārt privātpersonas salīdzinoši reti, policija konkrētās naudas vienības sūta uz ekspertīzi, un, visbiežāk saņem apstiprinošu atbildi. "Visbiežāk, ja ir aizdomas, ka nauda ir viltota, tad tās arī ir pamatotas. Papīra naudai viltojums ir daudz vieglāk nosakāms, savukārt monētas mēdz būt nobružājušās, vai ar citiem defektiem," viņš teica, piebilstot, ka Latvijā vairāk nekā 90% viltotās naudas ir tieši monētas, savukārt Eiropā ir gluži pretēji, kas skaidrojams ar lata augsto vērtību.
Kalnačs atzina, ka Latvijas valūta – lati, tāpat kā eiro, ir ļoti labi aizsargāta. Mazāk aizsargāts ir, piemēram, dolārs, īpaši vecāka gada izlaidumi. Latvijas nauda ir viena no pret viltojumiem vislabāk aizsargātajām pasaulē, to nodrošina daudzie aizsargsistēmas elementi, un viltojumu skaits gadā ir salīdzinoši neliels. LB atzīmē, ka naudas viltošana nerada nekādus draudus Latvijas tautsaimniecībai kopumā.
Viltoto naudu cenšas "iesmērēt" tumšās vietās
Viesbiežāk darījumi ar viltotu naudu notiek tumšās, slikti apgaismotās vietās, kur naudas saņēmējs to nepamanīs, tostarp – arī naktsklubos. Nekad arī neesot situācijas, kad cilvēks norēķinās tikai ar viltoto naudu – tā ir ielikta starp reālām un īstām naudas vienībām, tādēļ arī naudas pieņēmējs nepamana viltoto naudas vienību.
Kalnačs stāstīja, ka reizēm, ja viltotās naudas pieņēmējs, pamanījis ko aizdomīgu konkrētajā personā, vai nojauš kurā veikalā viltoto naudu saņēmis, vainīgais arī tiek aizturēts, un Latvijā par naudas viltošanu cilvēki ir arī notiesāti. "Neatklājami tas nav. Tie, kas nodarbojas ar tādām nodarbēm kā naudas viltošana, parasti neapstājas. Neviens jau naudu nevilto tāpat vien, tas ir ar mērķi nopelnīt," viņš piebilda.
LB apkopotā informācija liecina, ka naudas viltošana Latvijā nav nozīmīga problēma, bet jauno tehnoloģiju attīstība prasa pievērst banknošu un monētu aizsardzībai arvien lielāku uzmanību.
Gadā Latvijā atklāj tikai dažus desmitus viltotu naudas zīmju un vairākus tūkstošus monētu. Viltojumus lielākoties mēģina izgatavot ar jaunāko tehnikas sasniegumu - krāsu kopētāju, skeneru u.c. palīdzību, taču daži naudas viltotāji vēl arvien izmanto arī pavisam primitīvus paņēmienus.
![/><br />
<p>No LB datiem izriet, ka visvairāk tiek viltotas viena un divu latu, kā arī 50 santīmu monētas. Savukārt analizējot datus kopš 1994.gada, var secināt, ka visvairāk naudas zīmes pēdējo 18 gadu laikā viltotas tieši pēdējo divu gadu laikā - pagājušajā gadā 32 154, 2010.gadā 21 397 un trešajā vietā pēc visvairāk viltoto naudas zīmju skaita ir 1998.gads, kad salīdzinot ar pēdējiem diviem gadiem, ir krietni mazāks viltojumu skaits - 8666.</p>
<img src=](http://i.riga24.lv/upload/custom/naudas_z__mju_skaits.jpg)
Par viltotu Latvijas Republikā apgrozībā esošu naudas zīmju, monētu, valsts vērtspapīru vai ārvalstu valūtas izgatavošanu nolūkā to izplatīt, kā arī par šāda viltojuma izplatīšanu noteiktais sods ir brīvības atņemšana uz laiku no trīs līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai lielā apmērā vai, ja tās izdarījusi organizēta grupa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz 15 gadiem, konfiscējot mantu.
Gadījumā, ja rodas aizdomas par viltotām banknotēm un monētām, tās iespējams pārbaudīt LB Kases un naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļā. LB, tāpat kā citu valstu centrālās bankas, nemaina viltoto naudu pret īstu, citādi tā atbalstītu viltotājus. Viltoto naudu nekompensē ne LB, ne valsts iestādes. Nododot viltojumu tiesībaizsardzības iestādēm, cilvēks izdara pakalpojumu pārējiem likumīgajiem naudas lietotājiem, neslēpjot un neveicinot noziegumu un palīdzot to atklāt.Viltojumu skaits attiecībā pret naudas daudzumu apgrozībā ir neliels, turklāt viltojumi parasti ir viegli atklājami. Tāpēc, naudu pārbaudot, cilvēki paši sevi var pasargāt no nepatīkamiem pārsteigumiem. Viltotās naudas zīmes nododamas tikai policijai.
Savukārt bojātas LB papīra naudas zīmes un monētas, bez maksas var apmainīt LB klientu kasē, citu valstu naudas zīmes LB nemaina. Gadījumos, kad rodas aizdomas par apmaiņai iesniegtās banknotes vai apgrozības monētas īstumu, vai nav nosakāms plēstās banknotes atlikušais lielums vai cits šaubu iemesls, piemēram, banknote ir dedzināta, balināta, mazgāta vai tai trūkst kādas drošības pazīmes, pamatojoties uz klienta iesniegumu, naudas zīme tiek pieņemta uz ekspertīzi un par tās apmaiņu lemj LB naudas zīmju ekspertīzes komisija. LB nemaina un neatlīdzina nekādus zaudējumus, kas radušies viltotu naudas zīmju dēļ un neatdod viltojumus klientam, bet nodod tos policijā.