Zaļā partija: Mikrouzņēmumu likvidācijas politika vairo neuzticību valsts varai
Pēdējā laika partijas "Vienotība" vadītās Finanšu ministrijas un Saeimas Budžeta un finanšu komisijas aktivitātes saistībā ar mikrouzņēmumu (MU) darbības ierobežošanu, kas vispirms izpaudās 37 "aizliegto" nozaru piedāvājumā, bet nupat 19.novembrī, rosinot atļaut MU pakalpojumus sniegt tikai fiziskām personām, ir diezgan neveikls mēģinājums piesegt patieso mērķi - likvidēt mikrouzņēmumus "kā šķiru", norāda Latvijas Zaļās partijas (LZP) valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.
Koalīciju veidojošajām partijām nav jāsaskan uzskatiem visos jautājumos, un būtu tikai normāli, ja dažādās politikas tiktu "liktas galdā", diskutētas un balsojumā pieņemtas vai noraidītas. "Uzskatu par nepieņemamu mēģinājumu radīt ilūziju, ka tiek atbalstīti mikrouzņēmi, bet patiesībā izveidot šķēršļu sistēmu likumdošanā, kas realitātē padara mikrouzņēmumu funkcionēšanu par neiespējamu. Tieši šādi "politiskie manevri" vissmagāk grauj uzņēmēju un sabiedrības kopumā uzticību valsts varai. Tāpēc aicinu premjerministri Laimdotu Straujumu (V) saņemties drosmi un runāt skaidru valodu, atklāti pasakot, ka šo visu priekšlikumu un izmaiņu mērķis ir mikrouzņēmumu likvidācija," aicina Tavars.
Koalīcijā pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība jau vairākkārt ir paudusi, ka tai ir cita politika šajā jautājumā, piebilst politiķis.
Tavars uzsver, ka mikrouzņēmumu darbības ievērojama ierobežošana ne tikai nenesīs papildu ienākumus valsts budžetā, bet radīs zaudējumus, turklāt ļoti ilgā laika periodā. "Pirmkārt, tas daudziem šodienas mikrouzņēmumu īpašniekiem un darbiniekiem liks atgriezties ēnu ekonomikā. Otrkārt, cilvēkos tiks sagrauta tā jaunā trauslā dziņa pēc sava uzņēmuma, būt saimniekam, nevis darba ņēmējam. Sekas tam perspektīvā valsts attīstībai ir graujošākas kā ēnu ekonomika. Šo uzņēmējdarbības formu šobrīd izvēlējušies vairāk nekā 40 000 uzņēmēju, bet savu darba vietu tajos raduši vairāk nekā 80 000 darbinieku," norāda LZP valdes priekšsēdētājs, kurš ieņem arī partijas Ekonomikas padomes vadītāja amatu.
Mikrouzņēmumu dibināšana, ņemot vērā faktu, ka Latvijā ir augstākie darbaspēka nodokļi Baltijā un septītie augstākie Eiropas Savienībā, daudziem bija nevis mēģinājums apiet nodokļus, bet vienīgā iespēja, sākot savu uzņēmējdarbību, tos samaksāt. Gan "politiskie manevri", cenšoties piemānīt sabiedrību, gan mikrouzņēmumu likvidācijas politikas iespējamās sekas gala rezultātā radīs milzīgu robu gan valsts budžetā, gan sabiedrības uzticībā valsts varai, norāda politiķis.
Kā ziņots, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien vēl nelēma par vairākiem ar budžetu saistītajiem likumprojektiem - arī par grozījumiem likumā par mikrouzņēmumu regulējumu, jo par to vēl nepieciešams turpināt diskusijas.
Komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (V) 19.novembrī rosināja izslēgt šo jautājumu no sēdes darba kārtības, jo vēl nav panākta vienošanās par atsevišķiem jautājumiem mikrouzņēmumu nodokļa regulējumā un jāturpina diskusijas. Komisija šos jautājumus varētu skatīt nākamnedēļ.
Jau vēstīts, ka, lai nodrošinātu, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīms nekropļo konkurenci pakalpojumu sektorā, finanšu ministrs Jānis Reirs (V) rosinās mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem no 2016.gada ierobežot pakalpojumu sniegšanu juridiskajām personām.
Uz sarakstu
