Zāļu ražotāji neredz iespējas samazināt kompensējamo zāļu cenas
Tālāka pašlaik kompensējamo zāļu sarakstā esošo medikamentu cenas samazināšana vairs nav iespējama, un centieni to panākt draud ar šo zāļu izņemšanu no tirgus vai no kompensējamo zāļu saraksta, biznesa portālam "Nozare.lv" pauda Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas izpilddirektors Valdis Freidenfelds.
Viņš norāda, ka pašreizējie normatīvi, kas noteic, ka medikamentiem, kas atrodas kompensējamo zāļu sarakstā, cena nedrīkst būt augstāka kā trešā zemākā Eiropas Savienībā, tālāk samazinot kompensējamo zāļu budžetu, radīs nepieciešamību aizstāt esošās zāles ar lētākām alternatīvām."Mazā zāļu cena un lielie zāļu ražotāju maksājumi valstij, lai zāles varētu šeit pārdot un tās būtu kompensējamo zāļu sarakstā, ražotājiem vairs neļaus piegādāt virkni zāļu Latvijā," uzsver Freidenfelds.
Tāpat Freidenfelds norāda, ka kompensējamo zāļu budžetā nākamgad jebkādi ietaupījumi uz šo medikamentu cenas pazemināšanās rēķina nav iespējami.
"Lemjot par nākamā gada veselības aprūpes budžetu, viens no smagākajiem jautājumiem, kas jāizšķir jaunajai Saeimai, būs - cik naudas nākamgad atvēlēt valsts kompensējamiem medikamentiem," uzsver Freidenfelds.
Pēc viņa teiktā, funkciju izvērtējuma darba grupas ierosinājums, samazināt kompensējamo medikamentu budžetu par septiņiem miljoniem latu, lielu daļu hroniski slimo pacientu atstātu bez dzīvībai un veselībai svarīgiem medikamentiem, kā arī sagrautu ambulatorisko veselības aprūpi, ārstēšanās smagumu noveļot uz izmaksu ziņā valstij daudz dārgāko stacionāro un neatliekamo palīdzību.
Asociācijas izpilddirektors skaidro, ka, pēc Veselības ekonomikas centra datiem, arī šogad kompensējamo medikamentu cenas Latvijā turpināja samazināties. Pēdējā gada laikā izteiktāks cenu samazinājums panākts acu, sirds un asinsvadu, nervu un onkoloģisko slimību ārstēšanai paredzētām zālēm
"Kompensējamo medikamentu cenu samazināšanās saistīta ar regulāru medikamentu efektivitātes un izmaksu izvērtēšanu, kā arī ģenērisko medikamentu ienākšanu tirgū pēc orģinālražotāja zāļu patenta termiņa beigām. Kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto medikamentu terapeitiskās efektivitātes un izmaksu izvērtēšana tiek veikta nepārtraukti, un, balstoties uz to, sarunās ar ražotājiem un izplatītājiem tiek panākts arī cenu samazinājums," klāsta Freidenfelds.
Jau ziņots, ka kompensējamo zāļu pārdošana aptiekām nodrošina vidēji pusi no to apgrozījuma, taču izteikumi par zāļu iegādes kompensācijas iegādes budžeta samazināšanu nav ietekmējuši to patēriņu.
Tāpat Latvijā ir vismazākie zāļu iegādes kompensācijas apjomi Baltijas un Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, biznesa portālam "Nozare.lv" apliecināja Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis.
Bundulis septembra beigās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē norādīja uz nepieciešamību veicināt patentbrīvo medikamentu izmantošanu iedzīvotāju ārstēšanā.
Kā norādīja Bundulis, patentbrīvo medikamentu, kas ir vienādas efektivitātes lētākas alternatīvas populārākām zālēm, izmantošana ļautu celt iedzīvotāju pirktspēju gan kompensējamo zāļu tirgū, gan vispārīgi farmācijas nozarē un būtu vērtējama kā viena no efektīvākajām metodēm vispārējās zāļu cenu dārdzības samazināšanai.
Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija ir dibināta 1996.gadā. Pašlaik tajā ir 21 biedrs, kas pārstāv tādas farmācijas kompānijas kā "Abbott Laboratories S.A.", "AstraZeneca", "Bayer Schering Pharma AG", "Berlin-Chemie/Menarini", "Biotest Pharma", "Boeringer Ingelheim", "GlaxoSmithKline", "Johnson & Johnson", "Lundbeck", "Novartis Vaccines", "Novo Nordisk", "Nycomed", "Pfizer", "Sanofi-Aventis".
Uz sarakstu
