Kategorijas 
Ziņas & Raksti
Brīvības piemineklis – valstiskuma, vienotības, neatkarības un brīvības simbols
Brīvības piemineklis ir valsts nozīmes piemineklis, kas simbolizē latviešu tautas vienotību, Latvijas valstiskumu, neatkarību un brīvību, un kas atrodas Rīgā, Brīvības laukumā. Brīvības pieminekļa autori ir tēlnieks Kārlis Zāle, arhitekts Ernests Štālbergs, mākslas metālkalēji un akmeņkaļi, un citi. Tā pamatakmens tika ielikts 1931. gada 18. novembrī, savukārt svinīgā atklāšana notika četrus gadus vēlāk – 1935. gada 18. novembrī.
18. novembrī bez maksas varēs noskatīties Valsts svētku koncertu: LATVIJAI 103
Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars” ielūdz uz vērienīgu un svinīgu mūsu valsts 103. jubilejas koncertu kopā ar Latvijas spožākajiem akadēmiskās mūzikas izpildītājmāksliniekiem un solistiem diriģenta Māra Sirmā virsvadībā.
18. novembris – Latvijas Republikas proklamēšanas diena
Šogad apritēs jau 103. gadadiena, kopš Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas; kopš tās vēsturiskās dienas, kad tika pasludināts, ka Latvija ir patstāvīga, neatkarīga un demokrātiska republika. 1918. gada 18. novembra pēcpusdienā mūsdienu Latvijas Nacionālajā teātrī tika proklamēta neatkarīga Latvijas valsts, kā arī darbu vienlaikus uzsāka Kārļa Ulmaņa vadīta Latvijas Pagaidu valdība.
5 filmas valsts svētku nedēļai
Valsts svētku nedēļā, pieminot Latvijas valsts likteni, cīņas par neatkarību un cilvēkus, kas par to cīnījušies un arī atdevuši savas dzīves un dzīvības, varam ne tikai aizdegt svecīti, nolikt ziedus pie pieminekļa un apmeklēt piemiņas vietas, bet arī kopīgi – ģimenes lokā – noskatīties vairākas Latvijā tapušas filmas.
Lāčplēša diena – Latvijas valsts neatkarības nosargāšanas diena
Lāčplēša diena Latvijā ir noteikta kā atceres diena un tiek atzīmēta par godu neatkarīgās Latvijas valsts armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju – tā sauktajiem Bermontiešiem – 1919. gada 11. novembrī. Lāčplēsis iemieso tautas diženumu, savukārt viņa varonība simbolizē cilvēka drošsirdību, aizstāvot dzimteni, – tieši tādēļ ik gadu šajā dienā tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.
Mārtiņdiena – kāda ir tās vēsture, tradīcijas un paražas?
Mārtiņi jeb Mārtiņdiena ir latviešu gadskārtu svētki, kas katru gadu tiek atzīmēti 10. novembrī. Tā ir diena, kas mūsu senčiem iezīmēja rudens beigas un ziemas sākumu, un bija arī viduspunkts starp Miķeļiem un Ziemassvētkiem (rudens un ziemas saulgriežiem). Mārtiņdiena tiek uzskatīta par veļu laika noslēgumu, turklāt tajā sākas arī ķekatu jeb masku gājienu laiks, kad ļaudis staigājuši no mājas uz māju, ietērpušies interesantās maskās.
Jēču dzirnavu taka – pārgājiena maršruts patiesiem piedzīvojumu meklētājiem
Izzinošā Jēču dzirnavu taka atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā un ved gar Jēču dzirnavām Rūjienas novada Naukšēnu pagastā. Dabas taka vijas caur klusām un savvaļām vietām – laukiem, mežiem un ganībām; pateicoties maršrutam, takas gaitā apskatāmi vairāki neparasti dabas un kultūrvēstures veidojumi: Jēču bļodakmens, Pugu akmeņu krāvumi, oss Garais kalns, Kraujiņu milzakmens, dižkoki, kā arī savvaļas zirgi un taurgovis ganību pļavās.
Cecīļu dabas taka, kas ved gar iespaidīgiem dabas veidotiem mākslas darbiem
Cecīļu dabas taka atrodas Gaujas Nacionālajā parkā, Amatas senlejā, kuru izejot ir iespējams apskatīt tādus unikālus un iespaidīgus objektus kā Cecīļu iezi, Dančupītes kanjonu, ūdenskritumu, kā arī citus aizsargājamus dabas pieminekļus. Dančupītes ietekā Kumadā tikuši atrasti vairākus miljonus gadu seni bruņuzivju fosiliju fragmenti, ko iespējams aplūkot Cecīļu dabas takas kases namiņā. Dabas taka ir privāta, labiekārtota vieta.
Drusku pilskalns – vieta, no kuras paveras brīnišķīgas ainavas
Drusku pilskalns (arī Kornetu pilskalns) atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Pilskalna ezera ziemeļu krastā, un ir viens no augstākajiem pilskalniem ar visstāvāko nogāzi Latvijā. No tā austrumu malas paveras ļoti plašs un ainavisks skats uz apkārtni. Teika vēsta, ka pašā kalna rietumu stūrī, kalna augstākajā vietā senos laikos reiz pacēlusies pils, no kuras tad arī cēlies nosaukums – Pilskalns.
Ainaviskās Augstrozes pilsdrupas: Ko tajās apskatīt?
Augstrozes pilskalnā, senajā Rozulas pilsnovada teritorijā pie Augstrozes Lielezera atrodas iespējami 1272. gadā celtās Rīgas arhibīskapa vasaļa pilsdrupas. Pils celta uz augstienes nolūkā, ka kalna stāvās malas būs kā papildu aizsardzība. Līdz mūsdienām saglabājušās sešus līdz septiņus metrus augsti pils dienvidu mūra sienu fragmenti. No pilsdrupām paveras ainavisks skats uz Augstrozes Lielezeru un Madiešēnu purvu. Viduslaiku pils drupas mūsdienās ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.