Iedzīvotāji neapmierināti ar dzīvojamās mājas apsaimniekošanu Cēsu ielā
Daudzdzīvokļu dzīvojamajā ēkā Limbažos, Cēsu ielā 31 izveidojusies problemātiska situācija. Katru ziemu ēkai ir nesamērīgi liels siltuma rēķins, kā arī sūcas cauri ūdens un sienas ir slapjas. Ēkas remontdarbi nevarot notikt, jo izveidojies liels parāds par komunālajiem maksājumiem un jau paveiktajiem remontdarbiem, pilsētas informācijas portālu Limbazi24.lv informēja portāla lasītājs.
Kā stāsta iedzīvotājs, vislielākās problēmas mājai bijušas tad, kad SIA "Namsaimnieka" valdes priekšsēdētājs bija Sandejs Pukšto un māja bijusi traģiskā stāvoklī. Nekas netika darīts, jo mājai bijis liels parāds par jau paveiktajiem remontdarbiem.
"Laikā, kad "Namsaimnieks" bija Pukšto, mājai neko nevēlējās darīt, jo mājai esot liels parāds. Pašvaldība mājā ievietojusi dažus sociāli nelabvēlīgus cilvēkus, kuri rēķinus nemaksā, līdz ar to, "audzē" mājas kopējo parādu. Parādu dēļ, ēku nevar nosiltināt, lai gan siltināšanas projekts izveidots. Mēs parakstījāmies par logu nomaiņu un siltuma sistēmas nomaiņu. Pukšto vadības laikā, vētrā mājai norāva daļu jumta, kas visiem iedzīvotājiem izmaksāja 1000 latus, lai gan jumtā labojumus neveica virs visiem dzīvokļiem," stāsta dzīvokļa īpašnieks.
"Mūsu dzīvoklis atrodas mājas vidū un vēsā dienā tajā ir plus 24 grādu karsts. Kad ārā paliek siltāks, mājā vairākas dienas bijuši pat plus 30 grādi. Apkures sistēmas esot nokalpojušas un vecas. Visi regulatorkloķi gandrīz izkrituši. Kad esam zvanījuši SIA "Namsaimnieks", lai pagriež siltumu nost, atbild, ka meistariem tas ir pateikts. Tad, uz pāris dienām ir plus 24 grādi. Dzīvokļa logi mainīti 2015.gada vasarā. Limbažu siltuma rēķins par janvāri ir 135 eiro," norāda mājas iedzīvotājs.
Kad par SIA "Namsaimnieks" valdes priekšsēdētāju kļuvis Vilnis Voss, mājas fasādē esot salaboti caurumi virs loga, (2015.gada septembrī, oktobrī), taču, sākoties lietum, gar fasādi sūcies ūdens, kas vēlāk sācis sūkties arī dzīvokļa iekšpusē.
"Kopš "Namsaimnieka" valdes priekšsēdētājs ir Vilnis Voss, var redzēt, ka mājai ir apsaimniekotājs - ir pārvilkta kopējā elektrība, veikti avārijas jumta remonti (dažas plāksnes piekausētas), kā arī mazliet pielabota fasāde, taču tā ir tikai daļa no tā, kas vajadzīgs mājas remontam," tagadējo situāciju skaidro iemītnieks un uzdod retorisku jautājumu: "Esam nonākuši absurdā situācijā - māja neko nevar dabūt, jo mājai ir parādi, taču pašvaldība mājā liek cilvēkus, kas veicina parādu rašanos. Ko darīt tiem, kuriem vēl jāmaksā kredīts par brūkošu dzīvokli?"
SIA "Namsaimnieks" valdes priekšsēdētājs Vilnis Voss Limbazi24.lv skaidro, ka šī apsaimniekojamā māja ir sarežģītā situācijā un tuvu bezizejai: "Jāskatās atpakaļ mājas vēsturē, lai saprastu, kāpēc kaut kas tamlīdzīgs veidojas. Kādreizējam namsaimniekam bijis dots uzdevums veikt remontdarbus, taču nebija atrunāts, kas to atmaksās. Nebija atrasts vidusceļš, līdz ar to, parāds ir palicis uz īrnieku un īpašnieku pleciem."
Pēc Vosa teiktā, mājai esot vismaz 18 tūkstošus eiro liels parāds.
"Jautājums ir ļoti būtisks. Esam kaut ko mēģinājuši līdzēt, bet rodas jautājums, kur aizņemties līdzekļus papildus remontam. Tāpat nav loģiski remontēt jumtu, kurā kāds jau bija devis līdzekļus, jo tad nauda iztērēta dubultā," situāciju skaidro Voss.
Tāpat Voss atzīst, ka ir nepieciešamas rīkot mājas sapulces, lai informētu iedzīvotājus par situāciju, kāda radusies.
Voss neuzskata, ka pie esošā parāda vainīgi būtu tikai iedzīvotāji, kas nespēj maksāt, bet piebilst, ka par šādiem cilvēkiem vajadzētu domāt plašākā mērogā: "Jautājums par šiem cilvēkiem nav risināts. Pašvaldībai vajadzētu iedot trīs vai četras mājas, vai pat vienu lielu māju, kuru varētu nodefinēt, kā sociālā kontingenta māju. Visi mēs, Latvijā dzīvojot, esam atbildīgi arī par tiem, kuriem varbūt dzīvē neveicas vai pietrūkst gribasspēka. Ir nepieciešamas celtnes, kur šādus cilvēkus izvietot, ieguldīt finansējumu un uzturēt savādāk. Līdzko viņus ieliek kopējā variantā, bet lielākai daļai ir naudas problēmas, viņi šo ēku "grauj". "Latvenergo" prasa nomaksāt elektrību , "ZAAO" arī prasa savu tiesu un namsaimnieks to visu nomaksā. Cik ilgi atļaut viņiem tur dzīvot?"
SIA "Namsaimnieks" pagaidām neredz daudz risinājumu esošai situācijai, bet tā ir jārisina: "Mēs aizsūtīsim piedāvājumu iedzīvotājiem, lai celtu apsaimniekošanas izmaksas. Tādā veidā varētu veikt nepieciešamos darbus un divu līdz trīs gadu laikā iedzīvotāji varētu samaksāt par remontdarbiem."
Uz sarakstu
