Latvijā bezdarbnieku politikas vietā ir jāīsteno cilvēkresursu politika
Organizāciju attīstības akadēmija ODA sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Personāla vadīšanas asociāciju (LPVA) šodien, 14.jūnijā, organizēja apaļā galda diskusiju ar nodarbinātības jautājumos iesaistītajām institūcijām, jo uzskata, kā nākamā gada budžeta veidošanā un Nacionālā attīstības plāna gatavošanā ir jāietver jauna pieeja, kā valstī tiks risināti nodarbinātības jautājumi un sniegti iedzīvotājiem karjeras atbalsta pakalpojumi.
Turpmākajos septiņos gados valsts ekonomikai jāorientējas uz izaugsmi, kam jau šobrīd gatavojas darba devēji. Balstoties uz darba devēju ikdienas pieredzi, tiek piedāvāti četri stratēģiskie risinājumi, lai turpmākajos gados ne iedzīvotāji, ne darba devēji neciestu no "bezdarbnieku politikas" piedāvātajiem risinājumiem, bet iedzīvotāji redzētu darba un pārkvalifikācijas iespējas Latvijā, norāda Agnese Alksne, LDDK korporatīvās sociālās atbildības un komunikācijas eksperte.
Diskusijas organizētāji uzskata, ka nākamā gada budžeta plānā un Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam ir jāiestrādā jauna pieeja, lai Latvija bezdarbnieku politikas vietā īstenotu cilvēkresursu attīstības politiku, kas ir un būs vitāli svarīgs faktors valsts plānoto tautsaimniecības attīstības tempu sasniegšanai. Darba devēji ir īpaši satraukti par iespējamo darbaspēka resursu trūkumu atsevišķās nozarēs jau no 2016.gada. Īpaši svarīga šāda pieejas maiņa ir divās vecuma grupām - jauniešiem, lai tie objektīvi izvērtētu izglītības un karjeras iespējas Latvijā, nevis dotos prom strādāt ārzemēs, kā arī 45+ vecuma grupā, kur aktuālākie ir pārkvalifikācijas jautājumi, jo liela daļa pat kvalificēta darbaspēka vairs var nespēt atrast darbu savā līdzšinējā profesijā.
Diskusijas organizētāji piedāvā 4 stratēģiskos risinājumus, lai valsts ieguldītie resursi nodarbinātības vecināšanā tiktu izlietoti mērķtiecīgi un efektīvi, atzīmē Agnese Alksne, LDDK korporatīvās sociālās atbildības un komunikācijas eksperte.
Pirmkārt, nodarbinātības politikas un nodarbinātības veicinošu pakalpojumu veidošana nevar palikt tikai vienas ministrijas - Labklājības ministrijas - un tās pakļautībā esošās NVA pārziņā. Cilvēkresursu attīstība ir daudz plašāks pasākumu komplekss, kas skar valstī aktuālos un plānotos ekonomikas attīstības jautājumus, kā arī izglītības sistēmu. Lai pārorientētos uz cilvēkresursu attīstību, ar vienotu mērķi un ciešā sadarbībā diendienā ir jāstrādā 3 atbildīgajām ministrijām: Ekonomikas, Labklājības un Izglītības un zinātnes ministrijām. Viņu uzdevums būtu kopīgi veidota un uzturēta nodarbinātības politika.
Otrkārt, no jauna veidota karjeras atbalsta sistēma iedzīvotājiem, kas izstrādāta saskaņā ar 3 ministriju definēto attīstības politiku, piesaistot nozaru ekspertu padomes ikgadējo mērķu un aktivitāšu, kā arī rezultātu plānošanā, nodrošināšanā un mērīšanā.
Treškārt, būtiski ir jāmaina nodarbinātības veicināšanas pakalpojumu efektivitāte, lai maksimāli ātri bezdarbnieks atgrieztos darba tirgū. Ja šobrīd valsts mēra kvantitāti (cik daudz cilvēki ir piedalījušies, piemēram, apmācības programmās), cik daudz informācijas tiem ir un kādas zināšanas piemīt, kā arī apliecības un sertifikāti, tad darba devēji uzskata, ka lielāka uzmanība ir jāpievērš tieši iedzīvotāju saņemto pakalpojumu kvalitātei - kāds ir rezultāts pēc apmācību pabeigšanas, ko cilvēks prot un ir gatavs darīt, kādas konkrētas prasmes ir iegūtas apmācībās vai pārkvalifikācijas programmu pabeidzot. Tas nozīmē, ka ir jāpārskata arī šobrīd jau piedāvāto pakalpojumu saturs un pakalpojumu sniegšanā izmantotās metodes, lai pārorientētos no informatīviem uz prasmes attīstošiem pakalpojumiem.
Ceturtkārt, prasmju orientēta izglītība un nodarbinātība. Ātra darbinieku kvalifikācijas celšana un pārkvalifikācija, izmantojot prasmju orientētu mācību moduļu sistēmu. Profesijas maiņa un ar to saistītā pārkvalifikācija jau šobrīd un tuvākā nākotnē kļūs par mūsu dzīves normu, jo to nosaka ekonomikas vide - kuras profesijas ir un kuras vairs nav un nebūs nepieciešamas. Lai iegūtu jaunu kvalifikāciju, darba ņēmējiem nevajadzētu atgriezties skolas solā uz vienu vai vairākiem gadiem. Tā vietā, jārada iespējas apgūt tieši tās prasmes, kas konkrētajam cilvēkam pietrūkst, lai uzsāktu darbu jaunajā profesijā. Gan izglītības sistēmai, gan pieaugušo izglītībai ir jāvirzās uz dažādu prasmju attīstīšanu kā mācību rezultātu, jo, pieņemot darbā, darba devēji novērtē, ko amata pretendenti reāli prot darīt, ne tikai - kādu formālās izglītības diplomu ir ieguvuši. Tā pat arī, ja darba devēji skaidri nosaka prasmes, kas nepieciešamas darbu uzsākot, tad karjeras konsultanti var ātrāk un precīzāk palīdzēt darba ņēmējiem saprast, kādas prasmes viņiem jau piemīt un kas cilvēkam ir jāpiemācās klāt, lai maksimāli īsā laikā iekļautos vai atgrieztos darba tirgū.
Uz sarakstu
