Trešdaļai iedzīvotāju pirmās asociācijas par Latviju ir daba, vide, ģeogrāfiskas vietas
Savukārt 22% pirmās asociācijas, domājot par Latviju, ir emocionālo piesaisti raksturojošas asociācijas - dzimtenes apziņa, tuvība, piederība, pētījuma prezentācijā stāstīja pētījuma metodoloģijas autors psiholoģijas profesors Ivars Austers.
Savukārt 15% Latvijas iedzīvotāju, domājot par Latviju, pirmās asociācijas ir galvenokārt negatīvas lietas.
Pētījums rāda, ka vide un emocionālās asociācijas dominē pār kultūru un tradīcijām, kas ir vispārpieņemti priekšstati par to, kā būtu jādomā par Latviju, skaidroja Austers.
Pētījums atklāj, ka iedzīvotāji lepojas ar to, ka ir no Latvijas, ārējā novērtējuma situācijās - tad, kad citi ar Latviju lepojas, kad atzīst Latvijā notikušas labas lietas, kad ārvalstu medijos tiek publicētas atzinīgas ziņas par Latvijas operzvaigznēm. Iedzīvotāji arī jūtas lepni tad, kad sportistiem ir labi panākumi. Savukārt tādas vērtības kā vide, emocionālās asociācijas ar Latviju nav lepošanās vērtas, atklāj pētījums.
Pētījumā tika vaicāts, kādā gadījumā iedzīvotāji kaunas par to, ka ir no Latvijas. Ceturtā daļa aptaujāto nekaunas nekad, 23% kauna sajūtu raisa politiķi un kultūra, bet 7% kaunas negatīvu kultūras izpausmju dēļ un dažādu pārkāpumu gadījumā.
Izvaicāti par piederības sajūtu, visvairāk jeb 80% atzinuši, ka jūtas piederīgi ģimenei.
Savukārt 69% aptaujāto svarīga ir piederība Latvijas pilsoņiem. Austers vērtēja, ka šis rādītājs - piederība Latvijas pilsoņiem - ir viens no nozīmīgākajiem un viņa ieskatā pārsteidzošākajiem rezultātiem, jo starp atbilžu variantiem bija iespēja izvēlēties arī etnisko grupu, tomēr vairums atzīmējis atbildi - Latvijas pilsoņi. Austers atzina, ka, pirms pētījuma slēdzot derības, nebūtu domājis, ka piederība Latvijas pilsoņiem būs otrajā vietā starp tām grupām, kam iedzīvotāji jūtas piederīgi. Savai etniskajai grupai piederīgi jūtas 31% no aptaujāto kopuma.
Austers norādīja, ka jautājums par piederību atklāj arī negatīvas tendences, piemēram, salīdzinoši maza aptaujāto daļa - 11% - jūtas piederīgi eiropiešiem.
Piederības sajūtu darba kolektīvam pauduši 28%, piederību savas pilsētas, novada iedzīvotājiem - 28%, tikpat jūtas piederīgi arī draugu grupai. Draudzei piederīgi jūtas 7% aptaujāto, bet kādai biedrībai vai nevalstiskajai organizācijai - 4%.
"Swedbank" Latvijas Vērtību pētījums veikts šā gada janvārī, sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS intervējot vairāk nekā 1500 visus Latvijas iedzīvotājus reprezentējošu izlasi Rīgā, citās pilsētās un lauku teritorijās. Tika veikta arī otra aptauja internetā.
"Swedbank" Latvijas Vērtību pētījums izveidots, jo Latvijas valstij un "Swedbank" kā lielākajam investoram Latvijā ir vienotas ilgtermiņa intereses - vēlme, lai iedzīvotāji Latvijā radītu globāli konkurētspējīgu ekonomiku, gūtu arvien pieaugošus ienākumus un mīlētu savu zemi. Lai to sekmētu, svarīgi saprast, kāds ir Latvijas vērtību kods - kā iedzīvotāji redz savu identitāti, kas dara iedzīvotājus laimīgus un kā tie raugās uz nākotni Latvijā. Vērtības pētījuma kontekstā tiek skatītas kā konceptuālas grupas identitātes, laimes un nākotnes kategorijās. Tās piedāvā pašanalīzi par to, kādu iedzīvotāji šodien redz Latviju un sevi tajā.
"Swedbank" Latvijas Vērtību pētījuma rezultāti šī gada laikā tiks atklāti trīs pasākumu ciklā. Šodien tika atklāta pētījuma identitātes daļa, bet turpmākajos pasākumos plānots runāt par laimi un nākotni.
Uz sarakstu
